8 soļi, kā apgūt sarunvalodu japāņu valodā

Es biju izdarījis — vēl vienu — sociālu kļūdu. Es izmantoju frāzi, kas izklausījās pārāk formāla un radīja iespaidu, it kā es radītu attālumu starp sevi un draudzeni.

Japāņu valodas apguvēji var nezinot pieļaut to pašu sociālo neveiksmību, taču tas nav iemesls izvairīties no sarunām. Sekojot septiņiem tālāk norādītajiem soļiem, vari vieglāk iekļūt sarunās un pasargāt sevi no neērtībām, iemācoties runāt, klausīties un atbildēt kā cilvēks.

1. Izlaid vietniekvārdus vai teikuma priekšmetus, ja ir skaidrs, uz ko vai uz kuru tu atsaucies

Angļu valodai ļoti patīk vietniekvārdi. Teikumi ir pārpildīti ar "es", "manis", "tu", "viņu" un citām līdzīgām uzrunas formām.

Japāņu valoda ir pretēja: bieži vien vietniekvārdus vispār izlaiž, ja priekšmetu var secināt no konteksta. Citiem vārdiem sakot, ja teikuma priekšmets acīmredzami ir tu pats vai cilvēks, ar kuru runā, tad dabiskāk izklausās izlaist vietniekvārdus, piemēram, "es" vai "tu".

眠い！ (ねむい！) Esmu miegains! (Burtiski: Miegains!)

お腹が空いたよ！お昼にしようね。 （おなかが すいたよ！おひるに しようね。） Esmu izsalcis! Paēdīsim pusdienas. (Burtiski: Vēders tukšs! Darīsim pusdienas, labi?)

お店に行くの？コーヒー買って来てくれない？ （おみせに いくの？こーひー かってきてくれない？） Vai tu iesi uz veikalu? Vai vari nopirkt man kafiju? (Burtiski: Uz veikalu iesi? Vai vari, lūdzu, nopirkt kafiju man?)

Ievēro, ka iepriekš minētajā piemērā nav nekādu vietniekvārdu, piemēram, 私 (わたし — "es, manis"). Kad sākotnēji vispār nav norādīts priekšmets, runātājs parasti runā par sevi vai grupu, kuras daļa viņš ir.

Tāpat, kad cilvēks japāņu valodā pauž vienkāršu apgalvojumu bez jautājuma intonācijas beigās, varat automātiski pieņemt, ka viņš, iespējams, runā par sevi.

2. Lieto priekšmetus, ja runā par tiem pirmo reizi vai tie nav skaidri

Lai gan priekšmetu pārlieku bieža lietošana jāizvairās, lai izklausītos dabiski, būs reizes, kad vari justies apmulsis par to, uz ko kāds atsaucas.

Tas sarunās patiešām notiek diezgan bieži, tāpēc droši jautā pēc precizējuma:

A: 朝ご飯を食べましたか？ （あさごはんをたべましたか？) A: Vai (tu) paēdi brokastis? B: 私ですか？ （わたしですか？) B: Es? A: ええ。 A: Jā.

A: 厳し過ぎるよ。 （きびしすぎるよ。) A: (Viņš/Viņa) ir pārāk stingrs/stingra. B: 先生のこと？ （せんせいのこと？) B: Tu domā (mūsu) skolotāju? A: ううん、校長。 （ううん、こうちょう。) A: Nē, direktoru.

Ja izlasi priekšmetu, faktiski runājot par kādu citu, var izklausīties, ka runā par sevi. Tu varētu gribēt teikt "tu esi izsalcis", bet patiesībā pasaki "es esmu izsalcis".

Kad pauž vienkāršu apgalvojumu, nevis jautājumu, teikumā vajadzētu norādīt priekšmetu, lai novērstu pārpratumus.

は un が

Vēl viens veids, kā saprast, par ko runā sarunā, ir sekot līdzi は un が. Partikulas は vai ą japāņu valodā norāda sarunas tēmu. Tas, ko pēc tam saka visi, attiecas uz šo tēmu, līdz kāds piemin citu tēmu ar は vai が marķieriem.

Piemēram, ja tev ir bļoda ar dažādiem augļiem un tu vēlies norādīt, kurš no tiem ir ābols, vari paņemt augli un teikt:

これは林檎です。 (これはりんごです。） Šis ir ābols.

Tad saruna turpināsies ar teikumiem, piemēram:

あ、(林檎は)赤過ぎる！ （あ、（りんごは）あかすぎる！） Ah, (ābols ir) tik sarkans!

Kā redzi, priekšmeta (ābola) pieminēšana nav nepieciešama, jo tas jau ir skaidri sarunas tēma. Ja tēma mainās, atkal būs jālieto は vai が.

そして、これは桃です。 （そして、これはももです。） Tāpat šis ir persiks.

3. Lieto "došanas" darbības vārdus

Par laimi mums, angļu valodas runātājiem, kas cieš no nepamatotas uzstājības, ka cilvēkiem tiešām vajadzētu pieminēt lietas un cilvēkus, par kuriem viņi runā, japāņu valodā ir gramatiskie marķieri, ko var lietot, lai netieši norādītu priekšmetu. Tie ir "došanas darbības vārdi" — darbības vārdi, kurus var pievienot teikuma beigās, lai norādītu, ka kaut kas tiek dots.

あげる

Tas nozīmē "dot", taču tas var būt noderīgi, nosakot teikuma priekšmetu un runas virzienu. あげる norāda, ka kaut kas tiek dots prom no runātāja uz kādu citu.

Ja tu kādam dodi dāvanu, lietotu šo formu. Citiem vārdiem sakot, pievienojot あげる darbības vārdam, tas nozīmē, ka to dari tu — runātājs. Tas kalpo, lai teikumam pievienotu neredzamu priekšmetu. Būtībā tu saki "es".

お金をあげる。 （おかねをあげる。） Es došu (kādam) naudu.

プレゼントをあげました。 （ぷれせんとをあげました。） Es iedevu (kādam) dāvanu.

Kad pievieno あげる darbības vārda beigām, tas nozīmē nevis kaut ko dot kādam, bet kaut ko darīt kādam. Atceries, ka darbības vārds, kuram to pievieno, tiks konjugēts て formā.

電話してあげる。 （でんわしてあげる。） Es tev piezvanīšu.

次のビールを奢ってあげる。 （つぎのびーるをおごってあげる。） Es tev nopirkšu nākamo alus.

くれる

Šis ir vēl viens bieži lietots "došanas" darbības vārds, kas norāda pretēju virzienu nekā あげる. Lietojot くれる, tas nozīmē, ka kāds kaut ko dod tev, runātājam.

Piemēram:

おもちゃをくれた。 (Kāds) man iedeva rotaļlietu.

Līdzīgi kā あげる, くれる var pievienot darbības vārda -て formai, un tas nozīmē, ka kāds kaut ko dara tev:

助けてくれてありがとう。 （たすけてくれてありがとう。） Paldies, ka man palīdzēji.

Tas padara otru personu par teikuma priekšmetu. Tu esi darbības saņēmējs. Japāņu valodas runātāji izmanto šos divus darbības vārdus, あげる un くれる, teikuma beigās, lai norādītu, kas ko dara kam.

明日、東京スカイツリーに連れて行ってくれる。 （あした、とうきょうすかいつりーにつれていってくれる。） Rīt (viņš/viņa/tu/viņi) aizvedīs mani uz Tokyo Sky Tree.

貰う (もらう)

Tāpat kā くれる, šis norāda, ka kaut kas tiek dots runātāja virzienā. Tam ir nianses nozīme — kaut ko saņemt vai panākt, lai kāds kaut ko izdara tev.

（私は）彼女にプレゼントをもらいました。 （（わたしは）かのじょにぷれぜんとをもらいました。） (Es) saņēmu dāvanu no viņas. (Burtiski: Es no viņas dāvanu saņēmu.)

Kā redzams no burtiskā tulkojuma, teikuma struktūra, kas izmanto もらう, virspusēji šķiet nedaudz sarežģīta. Tomēr tā joprojām seko "priekšmets + papildinātājs + darbības vārds" struktūrai: 彼女 (かのじょ — "viņa") ir priekšmets, プレゼント (ぷれぜんと — "dāvana") ir papildinātājs un もらいました (pagātnes forma no もらう) ir darbības vārds.

Tātad, ja ir saprotams, ka tu esi saņēmējs, vari arī izlaist 私は (わたしは) un teikumam piešķirt nozīmi "Viņa man iedeva dāvanu."

Arī tāpat kā citi došanas darbības vārdi, もらう ir -て forma. Sakot – てもらう, tas nozīmē, ka tu panāc, lai kāds kaut ko izdara tev.

お姉さんに来てもらう。 （おねーさんにきてもらう。） (Es) likšu savai (vecākajai) māsai atnākt.

頂く (いただく)

いただく būtībā ir pieklājīgāka くれる un もらう versija. To bieži lieto 敬語 (けいご) — ļoti pieklājīgajā japāņu valodas reģistrā, ko izmanto klientu apkalpošanā vai citās formālās situācijās.

ご住所をいただけますか？ （ごじゅうしょをいただけますか？） Vai es, lūdzu, varētu saņemt jūsu adresi?

やる

Šis tiek lietots, lai norādītu došanu prom no runātāja kā あげる, bet dodot kaut ko daudz tālāk lejup pa sociālo hierarhiju. To lieto bērniem, cilvēkiem ar zemāku sociālo stāvokli un dzīvniekiem.

（私は）猫に餌をやります。 （（わたしは）ねこにえさをやります。） Kaķis saņēma ēdienu (no manis).

Atkārtosim: japāņu valodā vislabāk ir lietot priekšmetus taupīgi. Centies tos lietot tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams. Izmanto intonāciju, došanas darbības vārdus un citus līdzekļus, lai norādītu, par kuru tu runā, faktiski viņu tieši nenosaukt.

Ja vēlies uzzināt vairāk par noderīgiem japāņu valodas darbības vārdiem, tev noteikti patiks šis raksts!

4. Apskauj sevi ar ievadu frāzēm

Iedomājies pirmās lietas, ko saki, satiekot kādu jaunu. Tagad tulkosi tās japāņu valodā, un tev būs pilnvērtīgs sarunas starts.

Tu sniedz viņam nelielu informāciju par sevi, un, tā kā tagad esi iepazinies ar šo ievadu frāžu struktūru, būsi gatavs dzirdēt un saprast to, ko pats sarunu partneris tev pastāstīs! Lūk, neliels ievada komplekts:

初めまして！ (はじめまして！) Burtiski "mēs satiekamies pirmo reizi", bet būtībā pirmā reize sveiciens ar nozīmi "Prieks iepazīties!"

私は______です (わたしは ____ です ) "Es esmu.../Mans vārds ir..." var noderēt, ja vēl neesat noskaidrojuši viens otra vārdus.

今、______に住んでいます (いま、_____ にすんでいます) "Es dzīvoju.../Pašlaik dzīvoju..."

趣味は、ギターと海外旅行です (しゅみは、ぎたーと かいがいりょこう です) "Mani hobiji ir ģitāras spēlēšana un ceļošana uz ārzemēm."

私は大学生です ／ エンジニアです (わたしは だいがくせいです／えんじにあです) "Es esmu universitātes students/inženieris." Iepriekš varētu vēlēties uzzināt, kā japāņu valodā pateikt savu profesiju, lai būtu par ko vēl parunāties.

よろしくお願いします！ (よろしくおねがいします！) "Paldies!"/"Ļoti patīkami iepazīties!" Burtiski "lūdzu, izturieties pret mani labi" ir viena no svarīgākajām, standarta sveiciena frāzēm japāņu valodā.

Šī pēdējā frāze lieliski noslēdz tavu ievadu. Tā būtībā nozīmē, ka esat nodevuši viens otram savas valodu apguves centienos. Tā ir frāze, ko var lietot jebkura veida savstarpēji izdevīgas attiecības sākumā.

Ja tavs partneris to saka pirmais, vari vienkārši atkārtot to viņam tādā pašā veidā. Šai un citām sarunu frāzēm ir lielisks skaidrojums šajā rakstā.

Šīs frāzes var pateikt visas uzreiz, bet, lai neizklausītos robotiski, tās varētu sadalīt jautājumu un atbilžu laikā, vienlaikus sagatavojoties tās pateikt pārliecināti. Kultūras padoms: iespējams, ka daudzi cilvēki uzreiz pateiks savu vecumu, jo tas Japānā ir diezgan izplatīts, taču nejuties par pienākumu atbildēt, ja negribi!

5. Pārtrauc visus

Vēl viens veids, kā sarunā izklausīties dabiskāk, ir aizmirst to, ko esi mācīts par to, cik nepieklājīgi var būt pārtraukt kādu.

Iespraužoties ar "Aha" vai ieelpojot "Nekādā gadījumā!" nodrošina, ka izrādi uzmanību un ieinteresētību tajā, ko kāds stāsta — pat ja viņš atkārto to pašu "Sailor Moon" sēriju. Vārdu pa vārdam. Atkal.

Tipiska saruna varētu norisināties šādi:

A: イタリアンレストランで食事をしてから。 (いたりあんれすとらんでしょくじをしてから。) A: Mēs paēdām vakariņas itāļu restorānā. B: うん。 B: Aha. A: 映画を見たの。いい人だから。 （えいがをみたの。いいひとだから。) A: Tad noskatījāmies filmu. Viņš ir jauks puisis. B: うん。 B: Aha. A: 日曜日にコーヒーでも飲みに行かないって誘ったの。 （にちようびに こーひーでも のみにいかないって さそったの。) A: Tā es uzaicināju viņu uz kafiju svētdien. B: いいね。 B: Izklausās lieliski.

Saprati domu.

"Pārtraukuma mākslu" sauc par 相槌 (あいづち – reakciju sniegšana). Ja sarunā nelieto aizuchi, otrā puse domās, ka tu neesi ieinteresēts tajā, ko viņam ir teikt.

Ja sarunā tevi pastāvīgi jautā: "Vai tu mani klausies?" (neskatoties uz tavām pieklājīgajām mājām un acu kontaktu), noteikti pamēģini aizuchi. Aizuchi apgūšana garantēs, ka tev būs gluda, fluantāka izklausīta saruna!

Šeit ir vēl daži ātri, līdzīgi aizuchi iespraudumi, ko vari lietot.

いいね

Facebook いいね tiek lietots, lai teiktu "patīk!" Atkarībā no tona, izrunas un situācijas, いいね var būt dažādas konotācijas.

Ja to saki ar entuziasmu un līksmi, いいね izklausās kā "Tas lieliski!" Ja to nopūstu, nozīme izklausītos vairāk kā "Tam noteikti ir lieliski..."

A: 彼が「また、電話してもいい？」って言ったの。 （かれが「また、でんわしてもいい？」っていったの。) A: Viņš teica: "Vai es varu tev vēlreiz piezvanīt?" B: いいね！ B: Tas ir lieliski!

A: さとみちゃんは私の携帯を借りておきながら、家に忘れて来ちゃったのよ！おまけに… （さとみちゃんは わたしのけいたいをかりておきながら、いえにわすれてきちゃったのよ！おまけに...) A: Satomi aizņēmās manu mobilā tālruni un tad to aizmāja mājās! Papildus tam... B: いいねぇ… B: Nu, jauki...

A: 彼女、また海外に行ってるの？この間ヨーロッパへ行ったばかりじゃない。（かのじょ、またかいがいに いってるの？このあいだ よーろっぱへ いったばかりじゃない。) A: Viņa atkal ceļo uz ārzemēm? Vai viņa tikko neatgriezās no Eiropas? B: うん。いいねぇ… B: Jā. Noteikti ir jauki (būt viņai).

でしょう un だよね

でしょう un だよね ir veidi, kā parādīt vienprātību. Tas izklausās kā "Vai ne?" vai "Tā ir, vai ne?" Vīriešu dzimtes forma no でしょう ir だろう.

A: 映画は本当に感動的だった。 （えいがは ほんとうに かんどうてきだった。) A: Šī filma bija patiešām aizkustinoša. B: でしょう！私もそう思う。 （でしょう！わたしも そうおもう。) B: Vai ne? Es arī tā domāju!)

A: これはなかなかいい曲だよね。 （これは なかなか いいきょくだよね。) A: Šī ir diezgan laba dziesma, vai ne? B: だよね！ B: Jā, noteikti!

あのね

あのね ir viens veids, kā sākt teikumu. Tas ir līdzīgs angļu frāzei "Zini, ...". Atkarībā no tona, あのね var kalpot kā neliels atgādinājums vai pēcdomas: "Zini, tagad, par to padomājot, viņš bija diezgan nepieklājīgs." Vai arī, ja kļūsti dusmīgs: "Zini — tu esi pārāk nepateicīgs!"

あのね、ゆうきさんって かわいくない？ Zini, vai tu nedomā, ka Juuki ir jauks?

あのねぇ、結構大変だよ。 （あのねぇ、けっこう たいへんだよ。） Es tev saku, tas nav tik vienkārši.

あのね、このケーキ試してみて。 （あのね、このけーき ためしてみて。） Eu, izmēģini šo kūku.

あのね…金のアイフォンを買いたかったんだけどね．．． （あのね…きんのあいふぉんをかいたかったんだけどね．．．） Zini... Es gribēju nopirkt zelta iPhone...

気の毒 （きのどく）

気の毒 (きのどく) nozīmē "tas ir žēl".

Tieši kā angļu valodā, šai frāzei var būt dažādas konotācijas atkarībā no lietotā tona. "Cik žēl", "Tas ir par sliktu" un "Kāds kauns" visi var izklausīties empātiski ar patiesu toni angļu valodā, bet tos var arī lietot sarkastiski vai ar maz līdzjūtības — tieši tāpat kā 気の毒 japāņu valodā.

気の毒ですね。 （きのどくですね。） Tas ir žēl.

それは本当に気の毒ですよ。 （それはほんとうに きのどくですよ。） Man tiešām žēl to dzirdēt.

Var arī lietot 気の毒 neformālā kontekstā kā veidu, kā pateikt "Par sliktu" vai "Nelaime".

A: 携帯がトイレに落ちた！ （けいたいが といれに おちた！) A: Mans tālrunis iekrita tualetē! B: はっ！お気の毒にね！ （はっ！おきのどくにね！) B: Ha! Nebūt nav greizi!

信じられない （しんじられない）

信じられない (しんじられない — "Neticami!") ir veids, kā izteikt, ka kaut kas ir ārpus ticamības vai izpratnes robežām. To var lietot, lai izteiktu savu izbrīnu, it kā teiktu "Ak, mans Dievs!" vai pat, lai teiktu, ka kaut kas ir pārāk neticams, lai būtu patiess.

そんなの信じられない！ （そんなの しんじられない！） Nekādā gadījumā / Nevar būt!

しん君から今聞いたこと、信じられないんだけど！ （しんくんから いま きいたこと、しんじられないんだけど！） Tu neticēsi, ko Šins tikko man pastāstīja!

信じられないよ！君は私にダイエットしろって言ったのに、それが今じゃ自分はガンガン食べるってわけか！ （しんじられないよ！きみはわたしに だいえっとしろっていったのに、それがいまじゃ じぶんは がんがん たべるってわけか！） Es neticu savām ausīm! Tu man teici, lai es ēdu diētu, un tagad pats ēd pilnām rokām?

Lietojot šos iespraudumus, tava runa automātiski izklausīsies gludāka un dabiskāka sarunā.

6. Tur to neformālu ar sarunvalodas teikumu modeļiem

Līdz šam esam apskatījuši, ko nedarīt sarunā (pārāk daudz lietot vietniekvārdus un būt pasīvam klausītājam). Tagad ir laiks pārtraukt runāt kā staigājoša mācību grāmata un sākt lietot īstus japāņu teikumus un izteicienus.

Lieto "apgriezto" teikumu

Daudzas japāņu valodas mācību grāmatas ievada lasītājus pamata teikuma modelī "priekšmets + papildinātājs + darbības vārds", lai konstruētu teikumus, piemēram, 私はコーヒーを飲みました。 （わたしはこーひーをのみました。 — "Es izdzeru kafiju").

Šāda struktūra ir ļoti noderīga, un tā joprojām pastāv sarunvalodas japāņu valodā, taču ārpus formāliem kontekstiem to lieto retāk. Daudzi sarunvalodas teikumi šķitīs "apgriezti", salīdzinot ar "priekšmets + papildinātājs + darbības vārds" struktūru, tāpēc tā vietā, lai これは何ですか？ （これはなんですか？ — (burtiski) "Šis ir kas?"), draugam droši vien dzirdēsi teikt 何これ？ （なにこれ？ — "Kas tas ir?")

Ir divas ļoti ērtas situācijas, kad tiek lietots šis konkrētais teikuma modelis:

1. Lai pārliecinātu teikumu vai kaut ko pievienotu kā pēcdomas (kas ir ļoti noderīgi, kad vietniekvārdi un priekšmeti tiek izlaisti):

行ったこと [が] ありますか？パリに。 （いったこと [が] ありますか？ぱりに。) Vai esi jau bijis? Parīzē.

2. Lai apvienotu divus teikumus:

それは何？ （それはなに？ — "Tas ir kas?") pārvēršas par 何それ？ （なにそれ？ — "Kas tas ir?").

Aizstāj vārdus ar onomatopējām

Ja no šī raksta kaut ko aiznesīsi sev līdzi, lai tas būtu onomatopējas! Japāņu onomatopējas ir valodas apguvēja slepenais ierocis, lai sarunā izklausītos kā dzimtās valodas runātājs.

Onomatopējas ir vārdi, ko lieto, lai attēlotu skaņas (putna čivināšanas onomatopēja ir "čiv-čiv"). Onomatopējas ne tikai tiek lietotas, lai ikdienas sarunā aizstātu īpašības vārdus un uzsvērtu darbības vārdus, bet tās ir arī ārkārtīgi viegli atcerēties.

Pat ja tās nelieto, vajadzētu zināt dažas izplatītas onomatopējas, piemēram, ぺこぺこ (vēdera urgoņu skaņa), わくわく (satraukuma sajūtas skaņa) un ニコニコ (にこにこ vai iztēlētā skaņa, kā kāds plaši smaida).

Draugs vai ģimenes loceklis laiku pa laikam teiks お腹がぺこぺこ (おなかがぺこぺこ — "Man urgo vēders") tā vietā, lai teiktu お腹が空いた (おなかがすいた — "Es esmu izsalcis").

Izlaid skaņas

Katrā valodā mēs sarunā mēdzam samināt vai saīsināt skaņas. Japāņu valodā "r" skaņa (ら、り、る、れ、ろ）bieži tiek reducēta līdz ん skaņai. Droši vien to esi jau dzirdējis drāmās, filmās un pat podcastos.

Piemērs tam ir, kad 分からない (わか ら ない — "Es nezinu") pārvēršas par 分かんない (わか ん ない):

何のことだかさっぱりわかんないよ。 （なんのことだか さっぱりわかんないよ。） Es nezinu, par ko tu runā.

Vēl viens izplatīts piemērs ir して る (darot), kas pārvēršas par して ん:

何してんの？ （なにしてんの？） Ko tu dari?

まだ勉強してんの？ （まだ べんきょうしてんの？） Vai tu vēl mācies?

Domā par to kā par vārdu "going to" un "want to" saīsināšanu līdz "gonna" un "wanna". Labāk nelietot šo runas modeli formālā kontekstā, taču ir noderīgi to zināt — it īpaši, ja vajag meklēt vārdu vai frāzi vārdnīcā.

7. Runā kā meitene vai puisis

Apgūstot sarunvalodu japāņu valodā, ievērosi, ka vīrieši un sievietes mēdz izmantot atšķirīgas runas manieres.

Atkarībā no tā, kur atrodies, sieviešu runātājas bieži lietos pieklājīgāku vārdu formu (pat neformālās situācijās), savukārt vīriešu runātāji biežāk lietos vienkāršās vārdu formas. Arī teikuma beigu partikulas tiek lietotas atšķirīgi starp dzimumiem.

Tev nav jābūt noteiktam dzimumam, lai lietotu sievišķīgas vai vīrišķīgas runas manieres. Tomēr ir svarīgi apzināt nelielās atšķirības, jo tas palīdzēs labāk saprast draugus un pamanīt nianses savā paša runā.

でしょう pret だろう

Šajā gadījumā gan でしょう, gan だろう tiek lietoti, kad kaut ko pieņem.

Ja gribi teikt "Hiro istaba, iespējams, ir netīra":

ひろくんの部屋は汚いでしょう 。（ひろくんのへやは きたないでしょう。） (sieviešu) ひろくんの部屋は汚いだろう。 （ひろくんのへやは きたないだろう。） (vīriešu)

Ja tā ir "Dzirdēju, ka Yuki ir slima, tāpēc viņa, iespējams, šovakar neieradīsies":

ゆきちゃんは風邪引いたそうで、今夜来ないでしょう。 （ゆきちゃんは かぜ ひいたそうで、こんや こないでしょう。） (sieviešu) ゆきちゃんは体調悪いそうで、今夜来ないだろう 。（ゆきちゃんは たいちょう わるいそうで、こんや こないだろう。） (vīriešu)

Kā redzēji iepriekš, vari arī lietot でしょう un だろう, lai parādītu vienprātību:

A: このケーキは美味しいよ！ （このけーきはおいしいよ！) A: Šī kūka ir garšīga! (sieviešu) B: でしょう？ B: Vai ne?

A: 美味い、このケーキ！ （うまい、このけーキ！) A: Šī kūka ir garšīga! (vīriešu) B: だろう？ B. Tā ir, vai ne?

Tā kā でしょう izklausās formālāk, to uzskata par sievišķīgāku, ja to lieto neformālā sarunā. Formālās situācijās tomēr tas ir dzimumu neitrāls un var aizstāt でしょうか:

この色はいかがでしょうか？ （このいろは いかがでしょうか？） Kā jums šī krāsa?

三時でどうでしょうか？ （さんじで どうでしょうか？） Kā izklausās pulksten trīs?

ね pret な

Partikulām ね un tās vīriešu dzimtes līdziniekam な ir daudz funkciju. To galvenais mērķis ir meklēt klausītāja piekrišanu (kā "Vai ne?" vai "Tā ir, vai ne?"), padarīt apgalvojumu vai lūgumu maigāku vai piesaistīt kāda uzmanību (kā "Eu!").

Partikulu ね var lietot abi dzimumi. Tai patiešām ir maigāka pieskaņa, tāpēc tā padarīs tavu runu maigāku. Patiesībā dažreiz tā izklausās vairāk sievišķīga. Starp draugiem puiši var lietot な un だろう ね vietā.

Ja lūdz par labu vai izsaka lūgumu, droši lieto ね:

ここで待っててね。 （ここで まっててね。） Lūdzu, pagaidi šeit.

トムくんによろしくね。 （とむくんに よろしくね。） Sasveicini Tomu no manis.

Ja gribi teikt "Šodien ir karsti, vai ne?", vari teikt:

今日は暑いね。 （きょうはあついね。） (sieviešu/vīriešu) 今日、暑いな。 （きょう、あついな。） (vīriešu) 今日、暑いだろう。 （きょう、あついだろう。） (vīriešu)

Ja gribi izteikt vienprātību vai teikt "Tieši tā!", vislabāk derēs šie izteicieni:

そうだね！ (sieviešu/vīriešu) そうだな！ (vīriešu)

" の " pārpratums

Partikulai の ir daudz funkciju. Papildus tam, ka tā ir piederības partikula, の var novietot teikuma beigās, lai izveidotu jautājumu vai sniegtu skaidrojumu.

Tas ir izplatīts pārpratums, ka tad, kad の tiek novietota teikuma beigās, tā izklausās sievišķīgi. Dažreiz tas tiešām tā var būt, taču vīrieši šo teikuma struktūru lieto diezgan bieži! Partikula の ir dzimumu neitrāla, kad uzdod jautājumu un gaidīsi skaidrojumu.

Piemēram:

A: 買うの？それ。 （かうの？それ。） A: Tu to pērc? B: かわいいでしょう？ B: Tas ir jauks, vai ne? (Es to pērku, jo tas ir jauks.)

A: 食べるの？ （たべるの？） A: Tu ēd? B: 朝ご飯を食べなかったの。 （あさごはんを たべなかったの。) B: Es neēdu brokastis. (Es ēdu, jo neēdu brokastis.)

Partikula の kļūst sievišķīgāka, kad to lieto, lai uzdotu/atbildētu uz jautājumiem, kas neprasa skaidrojumu, vai izsakot apgalvojumu:

このかばんは高かったの。 （このかばんは たっかたの。) (sieviešu) Šī soma bija dārga.

Tā var būt sievišķīga arī tad, kad の apvieno ar citām teikuma beigu partikulām:

彼は悔しいのね？ （かれは くやしいのね。） (sieviešu) Viņš ir diezgan kaitinošs, vai ne?

そうなのよ！ (sieviešu) Tieši tā!

8. Iemācies pieņemt žargonu

Personīgi es mēdzum izvairīties no termina "žargons". Es dzirdu "žargonu" un domāju "ielu izteicieni" vai "valoda, ko drīkstu lietot tikai ar ļoti tuviem draugiem".

Diemžēl izvairīšanās no šīs runas daļas var būt kaitīga, ja mēģini iegūt "ļoti tuvus draugus". Tas ir tāpēc, ka formālā reģistra lietošana var likties tālu no tuviem kolēģiem, draugiem un pat saimnieku ģimenēm. Ja kāds mēģina ar tevi uzsākt intīmu vai draudzīgu sarunu, atbildot viņam formālā veidā, var izklausīties nepersoniski.

Vari izmantot šādus divus dialogus kā piemēru:

A: Hei, kā iet? B: Man ir ļoti labi, paldies. Un kā tev?

pret

A: Hei, kā iet? B. Nekā īpaša. Un tev?

Tas pats attiecas uz e-pastiem vai īsziņām. Kādu ziņu sagaidītu no drauga:

Vai vēlētos paēst pusdienas kopā ar mani pusdienlaikā?

pret

Vēlies paēst kaut ko vēlāk?

Kura saruna izklausās draudzīgāk un intīmāk? Citiem vārdiem sakot, kura saruna liek runātājam izklausīties fluentāk?

Protams, jo vairāk dzirdam šos sarunu trikus un sarunvalodas izteicienus, jo vieglāk tos faktiski lietot savā runā. Saturs no dzimtās valodas runātājiem ir atslēga, īpaši subtitru japāņu filmas un šovprogrammas, jo teksts padara šo runas modeļu pamanīšanu vieglāku.

Arī Lingflix japāņu valodas video fragmentu interaktīvie subtitri atbalsta šāda veida kontekstuālo mācīšanos. Lingflix ņem autentiskus video — piemēram, mūzikas video, filmu treilerus, ziņas un iedvesmojošas runas — un pārvērš tos personalizētās valodu apguves nodarbībās. Vari izmēģināt Lingflix bez maksas 2 nedēļas. Apskati vietni vai lejupielādē iOS lietotni vai Android lietotni. P.S. Noklikšķini šeit, lai izmantotu mūsu pašreizējo akciju! (Derīga līdz šī mēneša beigām.)

Atceries: tavi draugi, ģimene un tas pārdevējs lejā ielā visi tev piedos, ja sarunas laikā pieļausi dažas kļūdas. Vissvarīgākais ir runāt, turpināt runāt un runāt vēl vairāk!

習うより慣れろだよ。 (ならうより なれろ だよ。) Prakse ir labākais skolotājs!