17 bieži lietotie japāņu partikulas [ar lietojuma piezīmēm]

Japāņu partikulas, pazīstamas arī kā 助詞 (じょし) vai てにをは, ir mazas hiraganā rakstītas vārdiņas, kas nāk aiz vārdiem, kurus tie papildina.

Tām pašām par sevi nav nozīmes, bet tās parādās gandrīz katrā teikumā. Drīzāk tās norāda, kā teikuma vārdi ir saistīti viens ar otru. Piemēram, runājot par kafiju, partikula mums norāda, vai tā jums tika dota, atņemta vai iekļauta brokastīs.

Šajā rakstā iemācieties lietot 17 japāņu partikulas, ieskaitot dažas obligāti jāzinošas japāņu teikuma noslēguma partikulas, piemēram, ね un よ.

1. が (Priekšmeta norādītājs)

が tiek lietots, lai:

• Norādītu teikuma priekšmetu
• Sekotu aiz jautājuma vārda (piemēram, kas, kurš vai kur)

が norāda teikuma priekšmetu (t.i., par ko teikums ir). Vienīgais izņēmums ir tas, ka dažreiz šo darbu paveic は (par ko mēs mācīsimies nākamais).

Bet, lai būtu vienkārši, ziniet, ka ikreiz, kad runātājs sniedz jaunu informāciju, tiek lietots が.

Jūs arī atklāsiet, ka dažreiz teikuma priekšmets japāņu valodā atšķiras no priekšmeta angļu valodā. Piemēram, ņemiet šo teikumu:

私は猫が好きです。 (わたしは ねこが すきです。) Man patīk kaķi.

Angļu valodā priekšmets būtu “es”. Bet japāņu valodā priekšmets patiesībā ir “kaķi”. Tas ir tāpēc, ka ikreiz, kad tiek lietoti šādi darbības vārdi, が seko objektam, nevis priekšmetam:

• 好き (すき) — patikt
• 嫌い (きらい) — nepatikt
• ほしい — gribēt
• できる — spēt

Apskatīsim vēl dažus が piemērus:

私は蜘蛛が怖いです。 (わたしは くも が こわいです。) Es baidos no zirnekļiem.

私は納豆が好きじゃないです。 (わたしは なっとう が すきじゃないです。) Man nepatīk natto.

誰がケーキを食べましたか？ (だれ が ケーキをたべた？) Kurš apēda kūku?

Pēdējā teikumā “kurš” ir jautājuma vārds, tāpēc aiz 誰 (だれ) nāk が. Ikreiz, kad jautājuma vārds ir priekšmets (piemēram, kurš, kas vai kur), lietotā partikula ir が.

2. は (Tēmas norādītājs)

は tiek lietots, lai:

• Norādītu teikuma tēmu (to, par ko mēs runāsim/komentēsim)
• Parādītu kontrastu
• Pievienotu uzsvaru

が un は ir līdzīgas, bet は, tā vietā, lai norādītu priekšmetu, mums paziņo, par ko vai par kuru teikums ir. Piemēram:

私はケーティです。 (わたし は けーてぃです。) Es esmu Keitija.

キムさんは日本人です。 (キムさん は にほんじんです。) Kima ir japāniete.

Parādot kontrastu, noderīgs padoms ir domāt par partikulu は kā “kas attiecas uz...” vai “runājot par...”. Piemēram:

映画は見ないけど本は読む。 (えいが は みないけどほん は よむ。) Es neskatos filmas, bet lasu grāmatas.

Vai, teiksim, jūs un jūsu istabas biedrs esat mājdzīvnieku veikalā. Pienāk darbinieks un jautā, kāds veida mājdzīvnieks jums patīk. Jūs varētu teikt:

私は猫が好きです。 (わたしはねこがすきです。) Man patīk kaķi. (burtiski: "Kas attiecas uz mani, man patīk kaķi.")

Bet, ja jūsu istabas biedrenei drīzāk patīk suņi, viņa lietotu は, lai parādītu kontrastu. Piemēram:

犬は好きです。 (いぬ は すきです。) Man patīk suņi.

3. か (Jautājuma partikula)

か tiek lietots, lai:

• Norādītu, ka tiek uzdots jautājums
• Uzskaitītu izvēles un alternatīvas (līdzīgi nozīmējot “vai”)

Uzdodot jautājumu japāņu valodā, teikuma beigās pievienojiet か. Piemēram:

誰が先生ですか？ (だれがせんせいです か ？) Kurš ir skolotājs?

今何時ですか？ (いまなんじです か ？) Cik ir pulkstenis?

Vēl viens izplatīts veids, kā lietot か, ir uzskaitīt izvēles un alternatīvas. Piemēram:

猫か犬か、どちらが好きですか？ (ねこ か いぬ か 、どちらがすきですか？) Vai tev patīk kaķi vai suņi? (burtiski: "Kaķi vai suņi, kurš no tiem tev patīk?")

田中さんか中谷さんか、誰が先生ですか？ (たなかさん か なかたにさん か 、だれがせんせいですか？) Kurš ir skolotājs, Tanaka vai Nakatani? (burtiski "Tanaka vai Nakatani, kurš no viņiem ir skolotājs?")

4. を (Tiešā papildinātāja partikula)

を tiek lietots, lai:

• Norādītu tiešo papildinātāju

Tiešais papildinātājs ir lieta, uz kuru vērsta darbība. Piemēram, sakot “Es klausos dziesmu”, dziesma ir tiešais papildinātājs, jo tā ir lieta, ko klausās.

Mūsdienu japāņu valodā partikula を tiek izrunāta kā “o”, nevis “wo”.

私は日本語を勉強しています。 (わたしは にほんご を べんきょうしています。) Es studēju japāņu valodu.

私は猫を見ます。 (わたしは ねこ を みます。) Es redzu kaķi.

5. と (Savienojošā partikula)

と tiek lietots, lai:

• Uzskaitītu vairāk nekā vienu atbildi uz jautājumu
• Parādītu, ar kuru jūs kaut ko darāt

Uzskaitot vienumus japāņu valodā, domājiet par と kā “un”. Piemēram:

猫とチンチラが好きです。 (ねこ と ちんちらがすきです。) Man patīk kaķi un šinšillas.

日本語と英語が話せます。 (にほんご と えいごがはなせます。) Es varu runāt japāņu un angļu valodā.

Uzskaitot vairāk nekā divus vienumus, pievienojiet と katra saraksta vienuma beigās.

Otrs veids, kā lietot と, ir parādīt attiecības. Šādās situācijās varat to uztvert kā “ar”. To bieži pavada 一緒に (いっしょに), kas nozīmē “kopā”, un tas nāk aiz partikulas は.

(私は) 彼と一緒に日本語を勉強しています。 ([わたしは] かれ と いっしょに にほんごを べんきょうしています。) Es studēju japāņu valodu kopā ar viņu.

今、誰と話していますか？ (いま、だれ と はなしていますか？) Ar ko tu šobrīd runā?

お母さんと話しています。 (おかあさん と はなしています。) Es runāju ar savu mammu.

6. の (Piederības partikula)

の tiek lietots, lai:

• Norādītu piederību (kaut kā piederēšanu)
• Uzdotu neformālus jautājumus

Lai pateiktu, ka kaut kas pieder kādam, vienkārši pievienojiet の jebkuram lietvārdam. Piemēram:

それは誰の猫ですか？ (それはだれ の ねこですか？) Kura tas ir kaķis?

それは私の猫です。 (それはわたし の ねこです。) Tas ir mans kaķis.

うわ、猫の目がとてもきれいです！ (うわ、ねこ の めが とてもきれいです！) Wow, kaķa acis ir ļoti skaistas！

Esiet uzmanīgi ar pēdējo teikumu. Ja mēs teiktu 猫の目 は とてもきれいです , kas ar が bija jauks kompliments, pēkšņi kļūst par apslēptu apvainojumu. が nomaiņa pret は liek šim teikumam izklausīties: “Nu, kaķa acis ir skaistas... bet pārējais nav.”

の var arī lietot, lai uzdotu neformālus jautājumus. Galvenokārt tā to lieto sievietes un bērni, tāpēc varētu teikt, ka tas ir jaukāks vai sievišķīgāks veids, kā uzdot jautājumu.

どこいるの？ Kur tu esi?

いいの？ Vai tas ir labi?

ここでいいの？ Vai šeit ir labi?

どうしたの？ Kas noticis?

7. も (Pievienošanas partikula)

も tiek lietots, lai:

• Izteiktu komentāru par vairāk nekā vienu lietu
• Nozīmētu “arī” vai “tāpat”

Šī ir forša partikula, līdzīga Pokemonam Ditto — tā var pievienoties un pat aizstāt citas partikulas, lai nozīmētu “arī” vai “tāpat”. Tā parāda, ka tas, ko mēs teicām par pirmo lietu, attiecas arī uz otro. Piemēram:

私は猫が好きです。犬も好きです。 (わたしはねこがすきです。いぬ も すきです。) Man patīk kaķi. Man arī patīk suņi.

私は日本語を勉強しています。中国語も勉強しています。 (わたしはにほんごをべんきょうしてます。ちゅうごくご も べんきょうしています。) Es studēju japāņu valodu. Es arī studēju mandarīnu valodu.

Tā var nozīmēt arī “abi”.

猫か犬か、どっちが好きですか？ (ねこかいぬか、どっちが好きですか？) Vai tev patīk suņi vai kaķi?

どっちも! 猫も犬も好きです。 (どっち も ！ ねこもいぬ も すきです。) Abi! Man patīk kaķi un suņi.

8. に (Vietas un laika partikula)

に tiek lietots, lai:

• Norādītu laiku, vietu un virzienu
• Parādītu darbības vārda mērķi
• Norādītu netiešo papildinātāju
• Parādītu, ka kaut kas eksistē

Lietojot kustības darbības vārdu (piemēram, “iet”), varat lietot に, lai pateiktu, uz kurieni jūs dodaties. Piemēram:

今日ディズニーランドに行くよ！ (きょう でぃずに － らんど に いくよ！) Es šodien dodos uz Disneilendu！(Neformāli)

どこに住んでいるのですか？ (どこ に すんでいるのですか？) Kur tu dzīvo?

昨日どこに行ったのですか？ (きのうどこ に いったのですか？) Kur tu gāji vakar?

Pēdējā teikumā の tiek lietots, lai uzsvērtu, ka jūs meklējat paskaidrojumu no kāda.

に arī norāda teikuma netiešo papildinātāju jeb “kuram” nonāk darbības rezultāts. Piemēram:

学生は先生に宿題を提出した。 (がくせいは せんせい に しゅくだいをていしゅつした。) Skolēns nodod mājasdarbu skolotājam. (neformāli)

私は友達に笑顔を見せた。 (わたしは ともだち に えがおを みせた。) Es pasmaidīju savam draugam. (Neformāli)

Šajos teikumos skolotājs un draugs ir netiešie papildinātāji, jo tieši viņi saņem darbību (mājasdarba nodošanu un uzsmīdināšanu).

Visbeidzot, に parāda, kur kaut kas eksistē. Šī lietojuma struktūra ir:

(Kaut kur) に (kaut kas) が (ある/いる)

Darbības vārds いる tiek lietots ar dzīviem, animētiem objektiem, savukārt darbības vārds ある tiek lietots ar nedzīviem, neanimētiem objektiem. Piemēram:

机の上に鉛筆がある。 (つくえの うえ に えんぴつが ある。) Uz galda ir zīmulis. (Neformāli)

箱の中に猫がいる。 (はこのなか に ねこが いる。) Kastē ir kaķis. (Neformāli)

9. で (Vietas partikula)

で tiek lietots, lai:

• Parādītu, kur notiek darbība
• Parādītu kaut kā lietošanu

Atšķirībā no に, ar partikulu で nav saistīta nekāda kustība. Šī partikula tiek lietota, lai norādītu darbības vietu.

Pieņemsim, ka jūs jautājāt kādam, kur viņš gāja iepriekšējā dienā, un viņš teica, ka devās uz mājdzīvnieku veikalu. Jūs varētu pēc tam pajautāt:

へえ？そこで何をしましたか？ (へえ？そこ で なにをしましたか？) O? Ko tu tur darīji? (burtiski: "Ko tu darīji tajā vietā?")

日本で日本語を勉強しています。 (にほん で にほんごを べんきょうしています。) Es studēju japāņu valodu Japānā.

で tiek lietots arī, lai izteiktu kaut kā lietošanu. Piemēram:

車で、来ました (くるま で 、きました。) Es atbraucu ar automašīnu.

10. へ (Virziena partikula)

へ tiek lietots, lai:

• Parādītu kustības mērķi vai virzienu

Partikulu へ var lietot, lai aprakstītu, uz kurieni jūs dodaties, tāpat kā partikulu に. Bet tai ne vienmēr ir tāda pati nianse.

へ var izraisīt spēcīgāku “virzienā” sajūtu nekā “uz”, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību kontekstam, kurā to lieto.

東京 に 行った。 (とうきょう に いった。) Es devos uz Tokiju. (Neformāli)

東京 へ 行った。 (とうきょう へ いった。) Es devos uz Tokiju. (Neformāli)

Neatkarīgi no tā, vai tiek lietots に vai へ, abi šie teikumi nozīmē: “Es devos uz Tokiju.”

Bet, ja lietojat へ, to varēja izlasīt arī kā “Es devos/izgāju virzienā uz Tokiju”, atstājot iespēju, ka jūs patiesībā neesat nonācis Tokijā, bet pa ceļam esat novērsis uzmanību.

Atšķirībā no に, partikula へ var nākt pirms の, ļaujot lietot lietvārdu. Japāņi bieži izmanto šo struktūru, lai izteiktu metaforiskus apgalvojumus, piemēram:

平和への歩み。 (へいわ への あゆみ。) Solis virzienā uz mieru.

11. ね (Apstiprināšana un piekrišana)

ね tiek lietots, lai:

• Pieklājīgi noslēgtu teikumu
• Meklētu vienošanos vai apstiprinājumu

ね ir ļoti izplatīta teikumu beigu partikula un pieklājīgs veids, kā noslēgt teikumu.

Noklausieties jebkuru sarunu starp japānietēm, un jūs dzirdīsit daudz ね. To lieto teikuma beigās, lai meklētu apstiprinājumu, bet tas atšķiras no か ar to, ka tas nav tiešs jautājuma uzdotājs.

Lai norādītu uz nenoteiktību, sakiet ね ar augsto toni. Meklējot vienošanos, lietojiet maigāku, zemāku toni.

Domājiet par to kā par veidu, kā nodrošināt, ka visi sarunā ir vienā viļņa garumā. Tas ir kā teikt “Vai ne?” vai “Pareizi?”

寒いですね。 (さむいです ね 。) Auksts!

あの女はきれいですね。 (あのおなはきれいです ね 。) Tā sieviete ir skaista.

このかばんは高いですね？ (このかばんはたかいですね？) Šī soma ir dārga, vai ne?

12. よ (Uzsvara un izsaukuma partikula)

よ tiek lietots, lai:

• Norādītu uz galīgu teikuma noslēgumu

よ ir viens no visefektīvākajiem teikumu noslēgumiem japāņu valodā. To vienlīdz lieto abi dzimumi, un tas ir mazāk pasīvs nekā ね.

Runātājs ir absolūti pārliecināts par to, ko saka, un viņš jau ir izveidojis spēcīgu viedokli vai ir apstiprinājis apgalvojumu.

その映画はすごいですよ。 (そのえいがはすごいです よ 。) Tā filma bija lieliska.

暑いですよ！ (あついです よ ！) Karsts!

分かるよ！ (わかる よ ！) Es saprotu!

13. なくちゃ / なきゃ (Piespiedu izteikšana)

なくちゃ un なきゃ tiek lietoti, lai:

• Izteiktu, ka kaut kas ir jādara

Man bija grūti ar šo, jo to nekad nemācīja klasē, bet jūs noteikti dzirdēsit なくちゃ un なきゃ daudz. Tie ir sarunvalodas aizstājēji formālākai frāzei なければならない.

Standarta nozīme ir tāda, ka jums kaut kas ir jādara un no tā nevar izvairīties. Aiz vārdiem slēpjas zināma nožēla, bet tam nevar palīdzēt!

なくちゃ ir biežāk sastopams, bet jaunākā paaudze bieži lieto なきゃ, kas ir saīsināta versija.

勉強しなくちゃ。 (べんきょうし なくちゃ 。) Man jāmācās.

食べなきゃ。 (たべ なきゃ 。) Man jāēd.

今、行かなくちゃ。 (いま、いか なくちゃ 。) Man tagad jāiet.

14. さ / ぞ (Uzsvēršana, ko lieto vīrieši)

さ un ぞ tiek lietoti, lai:

• Uzsvērtu vīriešu apgalvojumus

Vīrieši galvenokārt lieto さ, lai piešķirtu saviem apgalvojumiem uzsvaru. Tas ir ārkārtīgi reti, lai sievietes to lietotu.

さ lietojums izraisa nostalgiskus tēlus par japāņu vīriešiem, kas vēdina sevi un klausās vēja zvaniņu skaņu karstā vasaras dienā, komentējot smacinošo karstumu. Dažos veidos to var lietot kā stiprāku, vīrišķīgāku よ versiju.

Lai iegūtu vēl lielāku uzsvaru, izstiepiet さ skaņu.

あのさ Hei/Zini...

これさ！ Šis tas ir!

重いさぁ！ (おもい さぁ！ ) Tas ir smags!

ぞ ir vēl viens izplatīts vārds vīriešiem, lai pareizā uzsvara un nešķībinoša sprieduma beigtu savus teikumus.

ぞ skaņu bieži izstiepj, kad vīrieši to lieto, lai izteiktu uztraukumu un enerģiju. Ja esat anime fans, jūs droši vien esat dzirdējis, ka tēlu vīrieši lieto ぞ, kad tie emocionējas, kā tas raksturīgi anime tēliem.

Salīdzinot, ja dzirdat meiteni, kas to lieto, viņa, iespējams, mēģina būt “viena no puišiem”.

行くぞ！ (いく ぞ ！) Ejam!

飲むぞ！ (のむ ぞ ！) Izdzēram!

見るぞ！ (みる ぞ ！) Paskatīsimies!

15. な (Viedokļu izteikšana)

な tiek lietots, lai:

• Izteiktu viedokļus (parasti lieto vīrieši)
• Meklētu apstiprinājumu

な bieži lieto vīrieši, parasti vienā vecuma grupā. Tas izklausās līdzīgi ね ar augsto intonāciju, bet skaņa izskatās rupjāka. To arī daudz vairāk lieto neformālās situācijās nekā ね, kas ir pieņemamāks darba vidē.

な ir veids, kā izteikt viedokli vai sajūtu, pārāk daudz neuzstājoties. Tomēr to var izmantot arī, lai apstiprinātu informāciju, kā tas ir pirmajā piemērā:

おい！ 喫茶店にいくんだよな？ (おい！ きっさてんにいくんだよ な ？) Hei! Vai tu neesi gatavojas uz kafejnīcu?

その犬はかわいいな。 (そのいぬはかわい な 。) Tas suns ir jauks.

変だな。 (へんだ な 。) Tas ir dīvaini, vai ne?

16. ちゃった (Nožēlas izteikšana)

ちゃった tiek lietots, lai:

• Izteiktu nožēlu (parasti lieto sievietes)

ちゃった ir ļoti populārs veids, kā beigt teikumu, ko visbiežāk lieto sievietes. Tas izsaka nožēlu vai kaut kā darīšanu, nedomājot. Tas ir līdzvērtīgs angļu sarunvalodas izteicienam “Mana vaina”.

Kas attiecas uz struktūru, darbības vārdu galotnes tiek mainītas atkarībā no tā, vai tie ir -ru, -tsu vai -u darbības vārdi. Pēc tam pievienojiet ちゃった darbības vārda beigās.

忘れちゃった。 (わすれ ちゃった 。) Es aizmirsu.

食べちゃった。 (たべ ちゃった 。) Es apēdu (visu).

ちゃった var lietot arī, lai nozīmētu, ka kaut kas ir noticis “nožēlojami”, piemēram:

友達の魚が死んじゃった。 (ともだちのさかながしん じゃった 。) Mana drauga zivs nomira (nožēlojami).

17. もん (Neapmierinātības izteikšana)

もん tiek lietots, lai:

• Izteiktu neapmierinātību
• Norādītu uz emocionālu reakciju
• Norādītu uz attaisnojumu

もん ir neformāls veids, kā izteikt neapmierinātību ar notikumu gaitu vai emocionālu reakciju. Tas darbojas arī tad, ja jums ir jāizskaidro savas rīcības vai reakcijas. Noteiktus vārdus, piemēram, だって, dažreiz novieto teikuma sākumā, lai kontrolētu emociju līmeni, izskaidrojot sevi.

もん nav tik izplatīts, bet tas ir jauks veids, kā beigt teikumu. Ieteikums: izvairieties no šī noslēguma, ja vien jūs apzināti nemēģināt būt bērnišķīgs!

分からないもん！ (わからない もん ！) Es nesaprotu!

だって、出来ないもん！ (だって、できない もん ！) Es vienkārši to nevaru izdarīt!

だって、温泉に行きたいんだもん (だって、おんせんいいきたいんだ もん ) Nū, bet es gribu doties uz onsenu.

Domājiet par šīm 17 japāņu partikulām kā par vadu kaklarotai. Ar tām jūs varēsit savienot jebkuru vēlamo teikumu.

Jo vairāk jūs tās praktizēsit, jo dabiskāk tās jums nāks.

Skatieties japāņu televīziju, klausieties japāņu dziesmas un izmantojiet dažādas japāņu mediju, lai izjustu, kā dzimtie runātāji lieto partikulas. Tādā programmā kā Lingflix jūs varat sekot līdzi video klipiem ar subtitriem, kas pārotas ar mācību rīkiem.

Veiksmīgu mācīšanos!