Itāļu valodas izteiksmes: Pilnā nodarbība

Itāļu valodā izteiksme ir darbības vārda forma, kas parāda, kā darbība tiek izteikta, ne tikai tad, kad tā notika.

Piemēram, angļu valodā ir četras izteiksmes: īstenības, pavēles, konjunktīva un nenoteiksmes. Itāļu valodā tās ir septiņas.

Lai gan šī izteiksmju daudzveidība dažkārt tiek uzskatīta par vienu no grūtākajām itāļu valodas gramatikas apguves daļām, šis ceļvedis sniegs jums labu priekšstatu par to, kad lietot katru no tām.

Kas ir itāļu valodas izteiksmes?

Itāļu valodas izteiksmes kopā ar darbības vārdu laikiem pievieno nozīmes nokrāsu.

Tās norāda veidu, kādā darbības vārds tiek lietots, vai kā darbības vārds ir domāts saprotams, ne tikai tā vietu laikā.

Šī iemesla dēļ izteiksmes un laiki bieži tiek apvienoti.

Kā itāļu valodas izteiksmes atšķiras no darbības vārdu laikiem?

Virspusēji itāļu valodas izteiksmes šķiet ļoti līdzīgas darbības vārdu laikiem. Patiesībā daudzi itāļu valodas pasniedzēji māca izteiksmes kā vienkārši laiku paplašinājumu.

Daži itāļu dzimtie (piemēram, mans vīrs) pat nezināja, ka angļu valodā tai ir atšķirīgs vārds!

Lūk, galvenās atšķirības starp izteiksmēm un laikiem:

Kad vs. Kā

Darbības vārdu laiki norāda, kad laikā darbība notika. "Lui è al cinema", piemēram, nozīmē, ka viņš atrodas kinoteātrī tieši šobrīd. Šis ir presente (tagadnes) laiks.

Izteiksmes, no otras puses, norāda, kā runātājs jūtas pret to, ko saka, vai cik pārliecināts viņš par to ir.

Piemēram, congiuntivo (konjunktīva) izteiksmes teikums "Credo che lui sia al cinema" nozīmē "Es domāju, ka viņš ir kinoteātrī", bet ar to tiek saprasts, ka runātājs nav pilnīgi pārliecināts.

Izteiksmes ļauj runāt par darbības stāvokli realitātē

Tas izklausās nedaudz mulsinoši, bet vienkārši sakot, izteiksmes norāda, vai kaut kas patiesībā notiek vai nenotiek.

"Spero che domani vada meglio" nozīmē "Es ceru, ka rīt būs labāk", bet tas nav garantēts. Tas ir cerību, sapņu, iespēju, viedokļu vai vēlme izteikšana, kas izteikta ar congiuntivo.

Bet, ja es saku "Domani andrà meglio" ar indicativo (īstenības) izteiksmi, es esmu pārliecināts, ka "Rīt būs labāk."

Izteiksmēm piemīt arī sajūtu nokrāsa

Kā vārds "izteiksme" (mood) nozīmē, izteiksmes var atspoguļot arī runātāja jūtas.

Ar imperativo (pavēles) izteiksmi, piemēram, jūs dodat pavēli autoritatīvā vai dažkārt dusmīgā veidā. Piemēram, "Dammi quella matita" ("Dod man to zīmuli").

Atšķirībā no mazāk intensīvā condizionale (nosacījuma) izteiksmes varianta: "Potresti darmi quella matita, per favore?" ("Vai jūs varētu dot man to zīmuli, lūdzu?").

Izteiksmes ļauj runāt hipotētiski

Condizionale var arī palīdzēt izteikt kaut ko pilnīgi hipotētisku.

Parasti tas ir cēloņu un seku gadījums, kur runātājs grib teikt "ja šis nosacījums būtu izpildīts, tad šī cita lieta notiktu."

Piemēram: "Se tu fossi stato qui, mi avresti aiutato" ("Ja tu būtu bijis šeit, tu būtu man palīdzējis").

7 itāļu valodas izteiksmes un kā tās atšķirt

Kopumā ir septiņas itāļu valodas izteiksmes, un tās iedalās divās grupās: noteiktās un nenoteiktās.

Modi finiti (noteiktās izteiksmes) ir izteiksmes, kurās darbības vārda forma norāda, kas veic darbību. Tās tiek locītas atbilstoši personai un personu skaitam, par ko runā. Tās ir četras, un katra ietver vienu vai vairākus darbības vārdu laikus.

Modi indefiniti (nenoteiktās izteiksmes), no otras puses, nav noteikts subjekts, tāpēc tās nenorāda, kas veic darbību.

Apskatīsim abus veidus sīkāk, lai jūs saprastu, ko es domāju.

Noteiktās izteiksmes

1. indicativo (īstenības izteiksme)

Indicativo ir visbiežāk lietotā izteiksme.

To lieto, lai aprakstītu lietas, kas notiek realitātē, un to var lietot ar gandrīz visiem tagadnes, pagātnes un nākotnes laikiem.

Lūk, daži locījumu piemēri trim regulāriem tagadnes laika darbības vārdiem, pa vienam no katras galvenās darbības vārdu grupas (-are, -ere un -ire):

piemēri:

Parlano italiano a casa. — Viņi mājās runā itāliski.

Leggo un libro ogni mese. — Es katru mēnesi lasu vienu grāmatu.

La domenica, dormiamo fino a tardi. — Svētdienās mēs guļam ilgi.

Jūs varat lietot indicativo izteiksmi arī šādos laikos:

• Imperfetto (nepabeigtais pagātnes laiks)
• Passato prossimo (saliktais tagadnes laiks)
• Passato remoto (vienkāršais pagātnes laiks)
• Trapassato prossimo (saliktais pagātnes laiks)
• Trapassato remoto (pluskvamperfekts)
• Futuro semplice (vienkāršais nākotnes laiks)
• Futuro anteriore (saliktais nākotnes laiks)

Tā kā šie ir standarta laiki un darbojas standarta veidā, mēs tos šeit sīkāk neapskatīsim, bet, ja nepieciešams atsvaidzināt atmiņu, šeit ir mūsu pilns ceļvedis par itāļu valodas darbības vārdu laikiem.

2. imperativo (pavēles izteiksme)

Imperativo nozīmē pavēles izteiksmi, tādā nozīmē, ka runātājs dod pavēli. To lieto tikai tagadnes laikā.

Parasti tas atbilst tu, lui/lei, noi un voi formām, jo runātājs kādam citam liek kaut ko darīt.

Ļoti retos gadījumos to lieto arī ar loro, bet tas ir īpašs gadījums, kuru mūsdienās gandrīz neviens nelieto.

Piemēri:

Parla! — (Tu) Runā!

Leggete quel libro! — (Jūs visi) Izlasiet to grāmatu!

Dormiamo adesso! — Ejam gulēt tagad!

Vietniekvārdu šeit reti lieto, jo tas parasti ir saprotams no konteksta.

Ir arī īpašs formāts, ko lieto, ja jūs liekat personai kaut ko nedarīt. Darbības vārda nenoteiksmes forma tiek lietota vietā locījuma:

Non parlare così! — Nerunā tā!

3. congiuntivo (konjunktīva izteiksme)

Congiuntivo jeb konjunktīva izteiksme tiek lietota, lai izteiktu viedokļus, cerības, sapņus, vēlmes, varbūtību vai iespējas.

Šai izteiksmei ir četri dažādi locījumu kopumi atkarībā no tā, kad darbība notika.

Lūk, katra no tiem pārskats:

congiuntivo presente (konjunktīva tagadnes laiks)

Congiuntivo presente attiecas uz cerībām, uzskatiem, vēlmēm utt., kas notiek pašreizējā brīdī.

Vienskaitļa subjektu (es, tu, viņš/viņa/tas) tagadnes laika locījumiem visiem ir vienādas galotnes, tāpēc pirms darbības vārda bieži lieto vietniekvārdu, lai būtu skaidrs, par ko runātājs runā.

Lielāko daļu laika varat pateikt, ka nepieciešams congiuntivo, pateicoties "che" (ka) klātbūtnei teikumā.

Piemēri:

Credo che tu parli bene l’italiano. — Es domāju, ka tu runā itāliski labi.

È meglio che io legga questo libro in fretta. — Vislabāk, ja es izlasu šo grāmatu ātri.

Pensi che lei non dorma abbastanza? — Vai tu domā, ka viņa neguļ pietiekami daudz?

congiuntivo passato (konjunktīva pagātnes laiks jeb konjunktīva saliktais tagadnes laiks)

Jums ir jāapgūst arī darbības vārdu passato prossimo jeb saliktā tagadnes laika forma congiuntivo.

Par laimi, jums vienkārši jāapgūst palīgdarbības vārdu avere un essere konjunktīva forma.

Pēc tam jūs vienkārši turpināt ar pagātnes divdabju, tāpat kā jūs ierastajā īstenības izteiksmes pagātnes laika formā.

Šo formu bieži lieto teikumā kopā ar citu darbības vārdu, piemēram, sperare (cerēt), credere (ticēt) vai pensare (domāt), kas parasti ir tagadnes laikā.

Piemēri:

Spero che vi abbiano parlato delle nuove regole. — Es ceru, ka viņi ar jums runāja par jaunajiem noteikumiem.

Credi che io abbia letto quel libro? — Vai tu tici, ka es esmu izlasījis to grāmatu?

Non penso che abbiano dormito stanotte. — Es nedomāju, ka viņi pagājušajā naktī gulēja.

Darbības vārdiem, kas kā palīgdarbības vārdu lieto essere, šīs konstrukcijas pirmajai daļai jūs lietojat šādus locījumus:

(io) sia, (tu) sia, (lui/lei) sia, (noi) siamo, (voi) siate, (loro) siano

Penso che lui sia andato al supermercato. — Es domāju, ka viņš aizgāja uz lielveikalu.

congiuntivo imperfetto (konjunktīva nepabeigtais pagātnes laiks)

Visbeidzot, mums ir konjunktīva nepabeigtā pagātnes laika forma.

To lieto, runājot par pastāvīgu vēlmi vai cerību, kas notika pagātnē vai nosacītā situācijā.

Šī laika pazīme ir visas tās "s" burti, kas padara to diezgan viegli *atpazīstamu*.

Speravo che tu parlassi di píu. — Es cerēju, ka tu runāsi vairāk.

Pensavo che lui leggesse tanti libri, ma non gli piacciono. — Es domāju, ka viņš lasīs daudz grāmatu, bet viņam tās nepatīk.

Lana credeva che i bambini dormissero. — Lana ticēja, ka bērni guļ.

congiuntivo trapassato (konjunktīva saliktais pagātnes laiks)

Trapassato (saliktais pagātnes laiks) ir paredzēts iespējamām darbībām, kuras (teorētiski) būtu pabeigtas pirms citas darbības, kas arī ir pabeigta.

To veido, ņemot palīgdarbības vārda avere vai essere konjunktīva nepabeigtā pagātnes laika formu un pievienojot galvenā darbības vārda pagātnes divdabi.

Ar congiuntivo trapassato formu otrs teikumā esošais darbības vārds parasti ir vai nu nepabeigtā pagātnes laikā, vai pagātnes laika formā.

Piemēri:

Speravo che ne avessero parlato prima dello spettacolo. — Es cerēju, ka viņi par to ir runājuši pēc izrādes.

Pensavo che Anna avesse letto questo libro. — Es domāju, ka Anna bija izlasījusi šo grāmatu.

Temeva che i bambini avessero dormito troppo poco. — Viņa baidījās, ka bērni nav gulējuši pietiekami daudz.

Ja darbības vārds lieto essere, kā palīgdarbības vārdu formas lietojiet sekojošas:

(io) fossi, (tu) fossi, (lui/lei) fosse, (noi) fossimo, (voi) foste, (loro) fossero

Credevo che Andy fosse partito quella mattina. — Es domāju, ka Andy bija aizgājis tajā rītā.

4. condizionale (nosacījuma izteiksme)

Condizionale izteiksme, kā norāda tās nosaukums, ir nosacījuma izteiksme. To lieto, lai runātu par lietām, kas ir hipotētiskas un notiktu tikai tad, ja būtu izpildīts cits nosacījums.

Šai izteiksmei ir tikai tagadnes laika un pagātnes laika forma.

condizionale presente (nosacījuma tagadnes laiks)

Nosacījuma izteiksmes tagadnes laika forma izsaka kaut ko, kas varētu notikt tieši tagad, ja notiktu kaut kas cits.

To veido, ņemot darbības vārda nenoteiksmi, atmetot galotnes -e un pievienojot jaunu galotni. Bet uzmanieties: -are darbības vārdi šajā izteiksmē mainās uz -ere.

Piemēri:

Parlerebbe di più se tu smettessi di parlare. — Viņa runātu vairāk, ja tu pārstātu runāt.

Leggeresti il mio libro se te lo prestassi? — Vai tu izlasītu manu grāmatu, ja es to aizdotu tev?

Dormiremmo meglio se spegnessimo la luce. — Mēs gulētu labāk, ja mēs izslēgtu gaismu.

Vairumā gadījumu darbības vārdi teikumos šajā izteiksmē abi ir nosacījuma izteiksmes laikā, jo tie abi ir hipotētiski.

condizionale passato (nosacījuma pagātnes laiks jeb nosacījuma saliktais tagadnes laiks)

Condizionale passato ir vienkārši passato prossimo nosacījuma izteiksmes forma.

Tas izsaka hipotētisku vai pat neiespējamu situāciju, kas būtu notikusi pagātnē, ja kaut kas cits būtu to ļāvis notikt.

To veido, lietojot palīgdarbības vārda avere vai essere nosacījuma izteiksmes formu plus izmantojamā darbības vārda pagātnes divdabi.

Piemēri:

Avrei parlato con lei se fosse stata qui. — Es būtu runājis ar viņu, ja viņa būtu bijusi šeit.

Avrebbe letto l’articolo se fosse stato scritto in inglese. — Viņa būtu izlasījusi rakstu, ja tas būtu rakstīts angliski.

Se non fosse stato così tardi, avremmo dormito di più. — Ja nebūtu bijis tik vēlu, mēs būtu gulējuši ilgāk.

Ja izmantotais darbības vārds lieto essere, kā palīgdarbības vārdu formas lietojiet šādas:

(io) sarei, (tu) saresti, (lui/lei) sarebbe, (noi) saremmo, (voi) sareste, (loro) sarebbero

Sarei andata se me lo avesse chiesto. — Es būtu aizgājusi, ja viņš būtu man to lūdzis.

Nenoteiktās izteiksmes

5. infinito (nenoteiksmes izteiksme)

Nenoteiksme ir darbības vārda pamatforma, kādu jūs redzat vārdnīcā.

To lieto arī noteiktās teikuma konstrukcijās, īpaši ar piacere vai modālajiem darbības vārdiem.

Piemēri:

Sono felice di parlare con te. — Esmu laimīgs runāt ar tevi.

Non mi piace leggere. — Man nepatīk lasīt.

Non posso dormire troppo tardi. — Es nevaru gulēt pārāk vēlu.

6. participio (divdabja izteiksme)

Itāļu valodā ir divas divdabju formas: tagadnes divdabis un pagātnes divdabis.

Participio presente jeb tagadnes divdabis tiek lietots, lai pārvērstu darbības vārdu par lietvārdu, īpašības vārdu vai apstākļa vārdu.

Lielākā daļa tagadnes divdabju tiek veidoti, aizstājot galotni -are ar -ante vai -ere/-ire ar -ente (daži -ire darbības vārdi pieņem -iente).

Tomēr ir izņēmumi, tāpēc vislabāk ir nedaudz papētīt un iegaumēt izņēmumus.

Piemēri:

Scooby Doo è un cane parlante. — Skūbis Dū ir runājošs suns.

Il Vesuvio è un vulcano dormiente molto pericoloso. — Vezuvs ir ļoti bīstams guļošs vulkāns.

"Leggente" ir darbības vārds, kas ir zaudējis popularitāti, tāpēc es ar to teikumu netaisīšu, bet jūs saprotat domu!

Pagātnes divdabi, no otras puses, tiek lietots, lai veidotu citus darbības vārdu laikus.

Jūs to varētu vislabāk atpazīt kā daļu no pagātnes laika, bet to lieto arī vairākos citos laikos (un izteiksmēs!).

Parasti -are kļūst par -ato, -ere kļūst par -uto un -ire kļūst par -ito.

Šos darbības vārdus vienmēr lieto ar atbilstošo palīgdarbības vārdu.

Piemēri:

Ho parlato con lei ieri. — Es runāju ar viņu vakar.

Hai letto il giornale oggi? — Vai tu šodien izlasīji laikrakstu?

Non ho dormito per tre giorni. — Es negulēju trīs dienas.

Leggere šajā formā ir neregulārs darbības vārds, bet citi regulāri -ere darbības vārdi, piemēram, credere, kļūst par creduto.

Atkal, labākais veids, kā apgūt izņēmumus, ir tos iegaumēt, jo šeit nav viegli izskaidrojama likumsakarība.

7. gerundio (gerundija izteiksme)

Itāļu valodā gerundiju lieto, lai veidotu ilgstošos laikus. Tas atbilst angļu valodas vārdiem, kas beidzas ar -ing.

Darbības vārdi, kas beidzas ar -are, aizstāj galotni ar -ando, un -ere un -ire darbības vārdi aizstāj savas galotnes ar -endo.

Parasti nepieciešams palīgdarbības vārds tagadnes vai nenoteiksmes formā, lai veidotu pilnīgu domu.

Piemēri:

Sto parlando con mia madre. — Es runāju ar savu māti.

Stavo leggendo un libro quando sei arrivato. — Es lasīju grāmatu, kad tu ieradies.

Il gatto sta dormendo sul letto. — Kaķis guļ uz gultas.

Ņemiet vērā, ka palīgdarbības vārds, ko visbiežāk lieto ar gerundiju, ir stare, ne essere.

Tas nozīmē arī "būt", bet tam ir nedaudz atšķirīga nozīme, kas balstās vairāk uz stāvokli nekā esamības stāvokli.

Labi, tas bija daudz jāapgūst, bet es ceru, ka nenokaitināju jūsu garastāvokli! Kad apgūsiet šīs septiņas itāļu valodas izteiksmes, jūs zināsiet pareizo veidu, kā izteikties neatkarīgi no tā, kā jūtaties.

Labs veids, kā redzēt, kā šīs izteiksmes tiek lietotas kontekstā, ir izmantot valodu apguves programmu, piemēram, Lingflix.