Vai vācu valodu ir grūti mācīties?

Vācu valoda nav tik grūti apgūstama, kā varētu šķist. Patiesībā, vācu valoda ir viena no vieglākajām valodām, ko iemācīties, vismaz angļu valodā runājošiem.

Bet vieglums un tas, cik ilgs laiks būs nepieciešams apguvei, ir atkarīgs no tava iesaistījuma un dažiem citiem faktoriem — ko mēs tagad noskaidrosim. Apspriedīsim izaicinājumus, ar kuriem sagaidāms saskarties, mācoties vācu valodu, mācību stratēģijas to pārvarēšanai un tās vieglās jomas, kas padarīs tevi par vācu valodu pārnieku īsā laikā.

Kas padara vācu valodu vieglu apgūšanai

Kā jau iepriekš norādīju, ja tu runā angliski, daudzas vācu valodas daļas tev nāks viegli.

Daži aspekti noteikti ir vieglāki par citiem, tāpēc sāksim ar tiem.

Tātad, kāpēc vācu valoda ir viegli apgūstama?

1. Tikai seši laiki

Atšķirībā no angļu valodas šķietami nebeidzamajiem laikiem: kad kaut kas noticis, ir noticis, vai notika, vai būtu noticis, vai tikko grasījies notikt, vācu valoda šajā frontē ir samērā taupīga — ir tikai seši laiki!

Vācu valodā nav nekādas tagadnes ilgstošās formas. Lai to izteiktu angliski, tu loca darbības vārdu "to be" un pievieno "-ing" darbības vārda beigās: "I speak" → "I am speak ing. "

Vācu valodā nav atšķirības starp "es spēlēju" vai "es esmu spēlējot", abi ir vienkārši parastā tagadne: ich spiele. Viegli!

Ja vēlies uzsvērt darbības notikuma raksturu, vari vienkārši lietot apstākļa vārdu, piemēram, jetzt (tagad) vai gerade (šobrīd).

Tu arī bieži redzēsi, ka vienkāršā tagadne tiek lietota arī angļu valodas daudzu nākotnes laiku vietā, vienkārši kopā ar nākotnes apstākļa vārdu: Morgen spiele ich Fußball. (Rīt es spēlēšu futbolu.)

Turklāt nav arī tagadnes perfekta, tāpēc nav "I have played", tikai "I play" vai "I played", atkarībā no konteksta.

2. Konsekventas darbības vārdu locīšanas shēmas

Locījumi sākumā var būt mulsinoši, bet regulāro darbības vārdu modelis ir konsekvents, tāpēc to parasti ir viegli apgūt.

Piemēram, tiklīdz iemācies locīt regulāros darbības vārdus, tu zināsi, kā tiek veidoti visi regulārie darbības vārdi tādos laikos kā tagadne, pagātne, nākotne utt. Tad atliek tikai iegaumēt neregulāros!

Un, lai gan neregulārie darbības vārdi neievēro ierastos locīšanas paraugus, tie tomēr ievēro savu noteikumu kopumu, ko vari apgūt un attiecināt uz lielāko daļu neregulāro darbības vārdu.

Piemēram, neregulāriem darbības vārdiem ir tikai patskaņu izmaiņas du (tu, tuviem draugiem) un er/sie/es (viņš/viņa/tas) formās, sniedzot jauku atcerēšanās modeli: ich sehe (es redzu), du siehst (tu redzi).

Un neregulāro darbības vārdu pagātnes divdabis beidzas ar -en: essen — gegess en (ēst — apēsts), nevis regulārie darbības vārdi, kas beidzas ar -t: machen — gemacht (darīt — izdarīts).

3. Viegli atpazīt dažādus vārdus

Atšķirībā no angļu valodas, daudzus vārdus vācu valodā var atpazīt, vienkārši uz tiem paskatoties. Visi lietvārdi, piemēram, vienmēr tiek rakstīti ar lielo sākumburtu, padarot tos daudz vieglāk atšķiramus, lasot tekstu. (Apfel, Mann, Frau, Deutsch…)

Arī darbības vārdi vācu valodā ir daudz vieglāk atpazīstami, gandrīz visiem darbības vārdiem bezgalīgā formā beigās ir -en (singen, tanzen, machen) un pagātnes laikā sākas ar ge- (gesungen, getanzt, gemacht).

Tas savukārt padara vieglāk saprast, ko vārds dara tajos garākajos, sarežģītākajos teikumos.

4. Konsekventa izruna

Tieši pretēji angļu valodas daudzajiem nerunātiem sākumiem, vidum un beigām, vācu valodā neviena burta nav nerunāta!

Tiklīdz esi apguvis alfabētu un dažas specifiskas burtu kombinācijas, ar izrunu tu praktiski esi gatavs.

Protams, prasīs kādu laiku, lai pierastu veidot šos jaunos skaņus ar muti, bet, kad to būsi paveicis, būsi spējīgs izrunāt jebkuru tevis priekšā esošu vārdu bez problēmām. Šeit nav pastāvīgas bažas par vārda nepareizu izrunu!

5. Saliktie lietvārdi patiesībā ir viegli

Tu droši vien esi lasījis rakstus par vācu valodas neiedomājiem gariem vārdiem un, iespējams, pat esi nolemis vispār nemācīties šo valodu! Kā gan tu vispār vari aptvert tādu briesmoni kā: Lebensversicherungsgesellschaften (dzīvības apdrošināšanas kompānijas)?!

Nu, vari iznākt no aizsarga aizmugures, jo, izrādās, šie lietvārdi nemaz nav tik biedējoši.

Kamēr angļu valodā starp saliktiem lietvārdiem ir atstarpe, vācu valoda principi vienkārši mīl saspiest vārdus kopā, lai izveidotu vienu vārdu. Tātad iepriekš minētais šausminošais lietvārds patiesībā ir tikai trīs vārdi, kas salikti kopā: Lebens (dzīvība) + Versicherungs (apdrošināšana) + Gesellschaften (kompānijas).

Tas patiesībā savukārt padara vieglāk uzreiz saprast vārdus, kurus nekad iepriekš neesi redzējis, jo vācu valoda bieži vien vienkārši saliek kopā mazākus lietvārdus, nevis izdomā pilnīgi jaunu vārdu kaut kam. Piemēram, vārdi kā Hand (roka) un Schuh (kurpe) savienojas, veidojot Handschuh (cimds).

6. Pazīstama vārdu krājums

Angļu valoda patiesībā ir ģermāņu valoda, un abas joprojām dalās milzīgā skaitā kognātu — vārdu, kas izskatās, izklausās un nozīmē gandrīz identiski.

Sākot ar kodiņu kodēšanu kramšīgā Apfel (ābolā), matu (Haar) sukāšanu, līdz jautāšanai savam Freund (draugam), vai viņš vēlas iet tanzen (dejot). Ir tik daudz līdzīgu vārdu, kas nozīmē, ka tev ne vienmēr būs jāveic atmiņas fēnikss, lai apgūtu jaunu vārdu krājumu.

Turklāt ir vesels krājums jaunāku aizguvumu, kas nākuši tieši no angļu valodas. Īpaši tehnoloģiju pasaulē daudzas lietas vari saprast, nemaz nezinot ne puskasīti vācu valodā: Laptop, streamen, downloaden, Homeoffice, liken…

Šīs daudzās pārklāšanās sniegs tev nopietnu starta priekšrocību tavā vācu valodas apguves ceļojumā un padarīs tekstus vai video, kas sākumā var šķist biedējoši, tuvākā apskatā daudz pārvaldāmākus.

7. Neierobežoti mācību resursi

Vācu valoda ir nozīmīga pasaules valoda, tāpēc ir milzums resursu, lai to mācītos. Šī pieejamība padarīs vieglu izveidot apguves plānu, pie kura varēsi pieturēties, un tas novedīs pie ātrākas progreses redzēšanas.

Sākot ar valsti finansēto Deutsche Welle, daudziem prestižajiem Goethe institūtiem visā pasaulē, līdz simtiem emuāru un YouTube kanālu, kas veltīti vācu valodas apguvei, tev nekad nebūs trūkuma saturā, kas paātrinās tavu mācīšanos. Ņem, piemēram, mūsu YouTube kanālu, kas pārvērš vācu valodas mediju fragmentus valodas mācību stundās:

Kas padara vācu valodu grūtu apgūšanai

Vienalga, vai paņemsi mācību grāmatu, ierosies nodarbībās vai mācīsies vācu valodu dabiski caur video, tu redzēsi līdzīgus ceļvežus, vingrinājumus un nodaļas, kas jāapskar.

Daži tev radīs galvassāpes, citi būs kā vējš burās. Tātad, kuras vācu valodas daļas daudziem rada grūtības?

1. Lietvārdu dzimtes var šķist nedaudz nejaušas

Katrs lietvārds ir vai nu vīriešu, sieviešu vai nekatra dzimtes. Tas nozīmē, ka tiem ir savs vārds "the": vai nu der (vīriešu dzimte), die (sieviešu dzimte) vai das (nekatra dzimte).

Kaut arī tas var šķist patvaļīgi, ir svarīgi apgūt šīs dzimtes kopā ar lietvārdu, jo nepareizas dzimtes lietošana vienkārši izklausās nepareizi un var pat novest pie pārpratumiem: Die Band nav tas pats, kas d as Band. Dzimtēm ir arī kritiska loma vācu valodas gramatikā (par to vēlāk), tāpēc diemžēl no tām nevar atteikties.

Par laimi, ir ļoti daudz paraugu, piemēram, noteiktām izplatītām lietvārdu galotnēm vienmēr ir specifiska dzimte. Lietvārdiem, kas beidzas ar -ung, -heit vai -keit, vienmēr ir sieviešu dzimte. Lielākajai daļai lietvārdu, kas apraksta tehnoloģijas, ir arī vīriešu dzimte. Tas nozīmē, ka, apgūstot jaunu lietvārdu, tev pat bieži vien nebūs jāmeklē tā dzimte!

2. Teikuma struktūra

Angļu valodai ir vienkārša struktūra: subjekts + darbības vārds + objekts. Vācu valodai, no otras puses, var būt diezgan autoritatīvi prasības attiecībā uz to, kur jāatrodas tās darbības vārdiem, un tai ir tieksme nosūtīt tos visu ceļu līdz teikuma beigām, kas angliski runājošajiem ir diezgan grūti izsekot.

Piemēram, vārds weil vienmēr sūta darbības vārdu uz beigām. Tātad teikums "She cannot come because she is currently very ill." lasīsies šādi:

Sie kann nicht kommen, weil sie gerade sehr krank ist. (Burtiski: Viņa nevar nākt, jo viņa šobrīd ļoti slima ir.)

Tāpēc turpini lasīt, tas darbības vārds, ko meklē, droši vien ir tieši beigās!

3. Četri gramatiskie locījumi

Vācu valodā ir četri locījumi: Nominativ, Genitiv, Dativ un Akkusativ. Tas noteikti ir viens no lielākajiem izaicinājumiem angliski runājošajiem, jo mūsu valodā locījumu vairs nav.

Kas tad vispār ir vācu valodas locījumi? Medicīniskie gadījumi? Krimināllietas? Ceļasomas? Nē, šeit runa ir par gramatiskiem locījumiem, un tie ir būtiski, lai atrisinātu vācu valodas noslēpumaino lietu.

Īsumā, vārdi vācu valodā var mainīties atkarībā no tā, kādu funkciju tie veic teikumā. Gramatiski mēs to saucam par to, kādā "locījumā" atrodas lietvārds. Padomā, kā angļu valodā vietniekvārdi mainās atkarībā no tā, ko vārds dara teikumā. Mēs lietojam "he", ja viņš veic darbību, bet tad "him", ja darbība tiek veikta pret viņu. Salīdzini "he sees" ar "I see him".

Vācu valodā tas ietekmē gandrīz visus vārdus, sākot no lietvārdiem, līdz vietniekvārdiem un īpašības vārdiem.

Apskatīsim teikumu: Ich sehe den Hund. (Es redzu suni.)

• Ich ir subjekts, jo tas veic darbību — redzēšanu. Subjekts vienmēr ir nominatīvā.
• Den Hund ir tiešais papildinātājs, jo tas saņem darbību. Tiešais papildinātājs vienmēr ir akuzatīvā.

Bet tu varbūt domā: vai tas nav der Hund? Pareizi! Bet vīriešu dzimtes lietvārds der Hund pārvēršas par den Hund akuzatīvā.

Šis gandrīz noteikti ir sarežģītākais šķērslis, ko pārvarēt, mācoties vācu valodu. Bet ar laiku tas, kas šķita nepārvarams šķērslis, drīz kļūs par otro dabu!

4. Runātas partikulas var radikāli mainīt nozīmi

Angļu valodā mēs mēdzam izmantot vai nu uzsvaru uz noteiktiem vārdiem, vai ilgstošas frāzes, lai atspoguļotu runātāja attieksmi un noskaņojumu.

Vācu valodā tomēr ir šie mazie vārdi, ko sauc par partikulām. Tie būtībā pievieno papildu piegaršu tavam teikumam, sniedzot priekšstatu par to, kā runātājs jūtas attiecībā uz apspriesto tēmu.

Vārds ja, kas burtiski nozīmē "jā", var tikt lietots, lai nodotu spēcīga uzsvara sajūtu, ar nozīmi, ka "tas ir kaut kas, ko mēs jau visi zinām": Ich bin ja kein Arzt! (Es taču neesmu ārsts!)

Vārds mal, kas burtiski nozīmē "reizi", var arī tikt lietots, lai padarītu norādījumu draudzīgāku un mazāk autoritatīvāku: Komm mal rein! (Nāc iekšā!)

Šādu partikulu ir desmitiem, un tām visām var būt vairākas niansētas, dažkārt pretrunīgas nozīmes, padarot šķietami vienkāršu teikumu pēkšņi daudz sarežģītāku atšifrēt.

Par laimi, tās galvenokārt ir paredzētas sarunām. Un sarunas ietvaros tev jau bieži vien būs daudzi citi konteksta pavedieni, lai saprastu būtību. Tāpēc, lai gan tās var būt biedējošas un grūti apgūstamas, tās parasti neizjauks tavu izpratni!

Cik grūta vācu valoda būs tieši tev?

Kādi faktori ietekmēs tavu progresu? Atbildi uz šiem jautājumiem, lai iegūtu priekšstatu:

• Vai tu esi mācījies kādu valodu pagātnē? Ja jā, tu zini, ka apmācība, lai kļūtu par brīvi runājošu, nav viegls kārums. Tomēr tu jau esi trenējis savas smadzenes, lai asimilētu ar valodu saistītu informāciju, izprastu jaunu gramatiku un iegaumētu kaudzes jauna vārdu krājuma.
• Vai tev izdevās sasniegt brīvu runāšanu tajā valodā? Ja tu sasniedzi brīvu runāšanu, vācu valodai nevajadzētu būt pārāk grūtai. Ja nē, apsver saraksta izveidošanu par elementiem, kas radīja tev grūtības ar pēdējo valodu.
• Vai tu esi mācījies caur nodarbībām vai patstāvīgi? Atkarībā no tavām iepriekšējām mācību taktikām, izlem, kā tu mācies visātrāk. Piemēram, daži cilvēki vienkārši nespēj saglabāt informāciju, ja viņi neiet uz nodarbībām. Citi nodarbībās kļūst garlaicīgi un viņiem ir nepieciešama brīvība izpētīt patstāvīgi.
• Vai tavā dzimtā valoda ir angļu valoda? Ja jā, iesācēja un vidēja līmeņa vācu valoda vingrinājumu gaitā izskatīsies līdzīgāka angļu valodai. Abas valodas ir diezgan līdzīgas, bet, jo augstāks līmenis, jo tālāk tās attālinās viena no otras.
• Vai tu dzīvo tuvu vai pazīsti cilvēkus, kas runā vācu valodā? Vai tu vari ar viņiem regulāri sarunāties? Šis ir labākais veids, lai saprastu, vai tev būs grūtības ar vācu valodu. Tev vajadzētu būt labi, ja ir kāds, ar kuru runāt katru dienu vai katru nedēļu. Ja nē, tavas grūtību iespējamība tikpat daudz palielinās. Tomēr, vienmēr vari atrast kādu tiešsaistē.

Bieži uzdotie jautājumi par vācu valodas apguvi

Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai apgūtu vācu valodu?

Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai apgūtu vācu valodu, ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā tavas valodas apguves spējas un tavas mācību rutīnas intensitāte.

Vispārīgi aprēķini liecina, ka vācu valodas prašanas sasniegšana angliski runājošajiem var prasīt vairāk nekā 600-750 stundas. Tomēr tas var ļoti atšķirties atkarībā no izmantotajām metodēm.

Vai vācu valoda ir grūta angliski runājošajiem?

Vācu valoda var radīt grūtības angliski runājošajiem tās gramatiskās sarežģītības dēļ, piemēram, lietvārdu dzimšu, četriem gramatiskiem locījumiem un darbības vārdu locīšanu.

Tomēr angļu un vācu valodai ir līdzības vārdu krājumā un gramatiskajā struktūrā, kas var atvieglot apguvi. Angliski runājošajiem izruna var šķiet samērā viegli pārvaldāma, jo vācu valodas fonētika ir konsekventāka nekā angļu valodā.

Atkal, vai vācu valoda būs grūta tieši tev, var atkarīties no daudziem personiskiem faktoriem.

Vai ir noderīgi mācīties vācu valodu?

Vācu valodas apguve var būt ļoti izdevīga dažādu iemeslu dēļ. Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā, padarot vācu valodu par vērtīgu valodu biznesam un karjeras iespējām. Vācu valodas prasmes var uzlabot darba iespējas, īpaši tādās jomās kā inženierija, finanses un tehnoloģijas.

Vācu valoda tiek runāta arī vairākās citās valstīs, tostarp Austrijā, Šveicē, kā arī daļās no Beļģijas un Itālijas, paplašinot iespējas kultūras un ceļojumu pieredzei.

Tu atklāsi, ka vācu valodas apguvei ir daudz priekšrocību!

Mācību stratēģijas, kas padara vācu valodas apguvi vieglāku

Ja vēlies padarīt vācu valodu vieglāk apgūstamu, tev ir jāstrādā un, iespējams, pat jāiegulda nedaudz naudas. Šeit ir dažas stratēģijas, kā vienkāršot savu mācīšanos.

• Nodarbības. Vācu valodas nodarbības ir vislabākās, lai lēktu uz jaunu līmeni, piemēram, no iesācēja līmeņa uz vidējo. Ieguldījums nodarbībās — vai vienkārši to brīvais apmeklējums tiešsaistē — tavā vācu valodas apguves procesa sākumā sniedz tev struktūru, kas bieži vien atmaksājas ilgtermiņā. Tomēr, ja tev būtu jāizlaiž viena mācību joma, tā noteikti būtu tiešās nodarbības.
• Pasniedzēji. Tu vari ieguldīt pasniedzēju pakalpojumos, lai saglabātu konsekventu grafiku. Tas ļauj milzīgu daudzumu runāšanas laika, ko citādi, iespējams, nesaņemtu. Turklāt tavs pasniedzējs izlabos kļūdas, ko pieļauj ceļā. Tu arī komunicēsi ar dzimtās valodas runātāju (ja esi izvēlējies dzimtās valodas pasniedzēju, kā arī vajadzētu). Vairākas vietnes savieno tevi ar pasniedzējiem, bet man visvairāk patīk Verbling.
• Pašapmācība. Trenējies darbā, skolā, mājās un ar draugiem ārā. Katru reizi, kad tev ir brīvs brīdis vai atrodi, ka tavas domas klejo, piešķi savām smadzenēm mazu daudzumu vācu valodas ievades vai mēģini domāt vāciski.
• Sarunāšanās ar citiem. Tev ir jābūt runāšanas partnerim, ar kuru čatoties vismaz reizi nedēļā. Mēģini satikties ar valodu apmaiņas partneri tiešsaistē vai savā apkaimē!

Papildus tam, tu nevari ignorēt vācu valodas iegrimšanu, ja vēlies kļūt par brīvi runājošu. Vari izvēlēties tradicionālo ceļu un iegādāties lidmašīnas biļeti uz Vāciju, vai izmantot iegrimšanas programmas, piemēram, Lingflix, lai atnestu Vāciju pie sevis.

Tātad, vai tas atbildēja uz tavu jautājumu?

Galu galā, es domāju, ka labāks jautājums ir, vai vācu valodu ir jautri mācīties, jo tas ir garantēts jā — un, ja mīli mācīšanās procesu, tā tev nekad nekļūs pārāk grūta!

Tu saskarsies ar izaicinājumiem un ļoti vieglām jomām vācu valodā, bet tas ir tas, kas padara to tik aizraujošu. Būs uzlabojumi un pasliktinājumi, un tev tās visas ir jāpiemīl.

Vairāk iemeslu, kāpēc mācīties vācu valodu, atrodi šajā rakstā: