Kā es iemācījos franču valodu: Mans 8 soļu ceļojums

Vai jūs man noticētu, ja es teiktu, ka franču valodas mācīšanās man ieguva darbu Parīzes modes muzejā?

Un ka tā man ļāva satikt savu vīru? Un ka tā ļāva man dzīvot dzīvoklī ar skatu uz Sēnu upi un slaveno Notre-Dame katedrāli!

Par daudzām brīnišķīgām pieredzēm savā dzīvē man ir jāpateicas franču valodai.

Franču valodas apguve var atvērt tik daudz iespēju. Šeit es dalīšos ar stāstu par to, kā es iemācījos franču valodu un negaidītajā ceļojumā, uz kuru tā mani aizveda. Es arī sniegšu padomus un idejas, ko es iegūtu katrā posmā, ne tikai franču valodas apguvei, bet arī darba iespēju meklēšanai Francijā.

Pat ja jūsu franču valodas apguves ceļojums neiet tieši pa to pašu ceļu, jūs varat atdarināt manus panākumus, lai stratēģiski un ātri apgūtu franču valodu no jebkuras vietas.

1. Es sāku mācīties franču valodu (vai vismaz tā man šķita)

Es vienmēr esmu sapņojusi kādreiz aizbraukt uz Parīzi, un tieši šī aizraušanās mani sākotnēji mudināja vēlēties mācīties franču valodu.

Iespēja – vai dažreiz prasība – mācīties citu valodu vēl būstot skolā, ir vērtība, ko nevajadzētu nolaist garām, un es to noteikti izmantoju.

Diemžēl, neskatoties uz to, ka es spēju iegūt tikai augstākās atzīmes, biju Franču Goda biedrības locekle un piedalījos savas vidusskolas franču valodas pulciņā, es beidzu vidusskolu, gandrīz nemaz nemākoties franču valodu. Turklāt mana izruna bija absolūti šausmīga!

Kā tas bija iespējams pēc četriem franču valodas apguves gadiem? Un ko tas var mums pastāstīt par franču valodas apguves procesu?

Pirmkārt, es domāju, ka vidusskolēnus var apjukumā novest daudzās pubertātes emocijas, sociālais spiediens skolā un varbūt pat motivācijas trūkums. Pusaudža gados ir grūti nejust nepatiku pret sevi, un valodas apguve prasa brīvību un pārliecību kļūdīšanās brīžos.

Tāpēc, pat ja jūs jau sen esat pabeidzis vidusskolu, nejūtieties, ka obligāti esat nelabvēlīgā stāvoklī. Jūs droši vien esat dzirdējuši, ka jo agrāk sākat mācīties citu valodu, jo vieglāk tas ir – un tas zināmā mērā ir taisnība.

Bet kā pieaugušais mācību procesa dalībnieks jūs, iespējams, esat pārliecinātāks par sevi un apzināties savas mācīšanās vajadzības un mērķus. Turklāt jums ir iekšēja vēlme mācīties franču valodu, nevis atzīme, kas jums karājas virs galvas.

Vēl viena lieta, kas padara franču valodas apguvi vidusskolā sarežģītu, ir tā, ka ir viegli iegūt labas atzīmes ar nedaudz mācīšanās un iegaumēšanas, taču ir daudz grūtāk pielietot apgūto ārpus klases telpām.

Galu galā galvenais mērķis ir franču valodas lietošana, nevis tikai dažu skolas testu nokārtošana.

Atskatoties tagad, vissvarīgākais padoms, ko es varu sniegt, ir jau no paša sākuma padarīt franču valodu par savas ikdienas dzīves daļu. Paļauties tikai uz nodarbībām un vingrinājumiem nepietiks. Izejošana franču valodas vidē ir vienīgais veids, kā jūs kādreiz sasniegsit tekošumu un gūsiet labumu no sava smagā darba.

Jūs patiesībā varat sākt šo procesu no jebkuras vietas. Tas prasa tikai to, ka jūs ieskaujat sevi ar īstu franču valodas mediju saturu, piemēram, televīziju, radio un filmām.

2. Es sāku no jauna koledžā

Pēc vidusskolas beigšanas es devos uz koledžu, lai iegūtu grādu angļu literatūrā.

Es zināju, ka man jāizpilda vispārējās izglītības prasība par vismaz vidēja līmeņa otrās valodas zināšanām. Es ne steidzos apsvērt, vai mēģināt un nokārtot iesācēju franču valodas kursu eksāmenus un vienkārši apmeklēt vidējā līmeņa kursus, lai agri izpildītu prasību.

Lai arī es mācījos franču valodu vidusskolā, es nolēmu sākt no jauna ar visvienkāršāko franču valodas klasi, ko piedāvāja mana universitāte. Tas izrādījās viens no labākajiem lēmumiem, ko esmu pieņēmusi!

Ikvienam jāatceras, ka tas ir normāli, ja jums ir jāsāk no jauna.

Sākšana no jauna nostiprināja materiālu un noskaidroja konceptus, kurus es iepriekš biju nepareizi sapratusi. Turklāt šoreiz es biju apņēmusies uzlabot savas franču valodas prasmes.

Tiklīdz es biju izpildījusi valodas prasību, es jau biju tik iesaistījusies valodas nodaļā, ka nolēmu apgūt arī franču valodas minoru. Es varēju pabeigt augstākā līmeņa franču valodas nodarbības un sākt patiešām interesantus kursus franču literatūrā un kinomākslā. Šīs nodarbības brīnumus darīja ar manu klausīšanās un lasīšanas prasmju attīstību.

Es arī nonācu pie patstāvīgā pētījuma, kurā es mācīju franču valodas nodarbību Savojas departamentā Francijā, sava profesora uzraudzībā, kas palīdzēja man runas prasmēs.

Ja jūs pašlaik neesat iestājies koledžā, paturiet prātā, ka lielākā daļa universitāšu ļauj vietējiem iedzīvotājiem brīvklausīties nodarbībās par nelielu maksu, tāpēc jums nav jābūt studentam, lai apmeklētu franču valodas nodarbības vietējā universitātē.

Jūs ne tikai iegūsit strukturētu, universitātes līmeņa izglītību franču valodā, bet arī varēsiet koncentrēties uz konkrētiem franču valodas apguves aspektiem, ko vispārīgāki kursi neaptver. Patiesībā es īpaši ieteiktu meklēt franču valodas izrunas kursu, ja jūsu vietējā universitāte to piedāvā.

Šī bija visnoderīgākā franču valodas nodarbība, ko esmu apmeklējusi, jo ar izrunu man bija grūtāk nekā ar jebko citu. Tas ir arī viens no tiem valodas konceptiem, kurus ir daudz vieglāk apgūt klātienē ar skolotāju, nevis tiešsaistē.

Mans profesors neatturējās no tā, lai es veiktu smieklīgas sejas un izdotu dīvainas skaņas visu klases priekšā, lai iemācītos izrunāt noteiktus vārdus, un pēc vairākām nedēļām mana kautrība dēļ akcenta bija pilnībā pazudusi.

Tikai pēc tam, kad es biju atbrīvojusies no visa bailu sajūta, ka izklausīšos muļķīgi, es spēju uzlabot savu akcentu, un es pametu šo nodarbību ar lielāku pārliecību nekā jebkad.

Kopumā manas koledžas franču valodas nodarbības bija grūtas, bet aizraujošas, un mani profesori bija tik zinoši un brīnišķīgi, ka es iemācījos milzum daudz. Es pabeidzu koledžu ar noderīgām franču valodas prasmēm, un es biju lepna par to, lai gan es joprojām neteiktu, ka esmu brīvi runājoša.

3. Es ieguvu franču vīzu un darbu

Pārlēcām vairākus gadus uz priekšu, drīz pēc tam, kad man bija palicis 24 gadi, un es pieņēmu lēmumu pamest savu darbu ASV un ceļot pa pasauli, ko es vienmēr biju gribējusi darīt. Patiesībā es nesāku ar Franciju – es sāku ar Itāliju – bet neizbēgami es nonācu tur, kur vienmēr biju sapņojusi dzīvot: Parīzē.

Es ierados ar au pair vīzu, mācot bērnus, kuri mācījās mājās. Lai gan mana situācija bija unikāla – lielākā daļa au pair vienkārši rūpējas par bērniem pirms un pēc skolas – es iesaku šo ceļu, ja jūs interesē, kā iegūt franču vīzu.

Pēc dažiem mēnešiem uzturēšanās Francijā es dabūju lielisku darbu Le Palais Galliera (Parīzes nacionālajā modes muzejā). Esmu pārliecināta, ka es dabūju darbu tāpēc, ka spēju runāt gan angliski, gan franciski un man bija pieredze darbā muzejos.

Paris Musées (Parīzes muzeji) ir lieliska organizācija, kur strādāt, un viņi pieņem darbā daudz ārzemnieku, tāpēc apskatiet viņu vietni, ja jūs interesē.

Ja muzeja darbs nav priekš jums, tiem, kas meklē darbu Francijā, ir tik daudz dažādu iespēju, ja vien esat gatavs veikt pētījumu. Kā es minēju iepriekš, dodiet sev priekšrocību, skaidri norādot, ka jūs zināt arī angļu valodu.

4. Es iegrimu dažādos franču valodas veidos

Gan mans darbs kā au pair, gan muzejā bija neatņemami, lai paplašinātu manas komunikācijas prasmes. Un labā ziņa ir tā, ka jūs varat atdarināt tāda paša veida mācīšanos, pat ja pašlaik neatrodaties vai nestrādājot franču valodas vidē.

Kā au pair, pat ja es mācīju bērnus angļu valodā, viņu franču valodas klausīšanās ārpus mūsu nodarbību laika man bija ļoti noderīga. Bērni, protams, bija dzimtā valodā runātāji, taču runāja par zemāka līmeņa franču valodu savu vecumu dēļ.

Šī iemesla dēļ es iesaku klausīties franču valodas mūziku bērniem, skatīties bērnu filmas franču valodā un lasīt franču valodas bērnu grāmatas. Bērnības filmu, piemēram, "Pelnrušķītes" un "Šreka", dublētās versijas vienmēr ir labs vieta, kur sākt:

Būtībā jebkuri bērnu mediji ir lielisks veids, kā paaugstināt savas saprašanas prasmes, nezaudējot sakarus un neapjuktot.

Strādājot muzejā, es iemācījos profesionālo franču valodu, sazinoties ar kolēģiem un sabiedrību. Turklāt man nācās aizpildīt franču valodas veidlapas, lasīt franču valodas zīmes un lietot franču valodu katru reizi, kad izgāju no mājas.

Šī iegremdēšanās bija neaizmirstama, un es guvu vērtīgas kultūras zināšanas, tiku pakļauta dažādiem akcentiem, apmeklējot citas Francijas daļas, un iemācījos žargonu un sarunvalodu.

Ja nevarat iegrimt franču valodas darbā vai ikdienas franču valodas dzīvē, apsveriet veidus, kā imitēt šo iegremdēšanās pieredzi, pat ja tikai stundu vai divas dienā.

Piemēram, mēģiniet pievienoties vietējam franču valodas klubam, skatīties franču filmas vai pat lasīt franču valodas romānu.

Un neaizmirstiet vienu no vissvarīgākajām lietām, ko es atklāju, dzīvojot Francijā: vairumā gadījumu visi bija laipni, kad es runāju franču valodā un kļūdījos, un mani darba biedri un sabiedrība bija ieinteresēti, no kurienes es nāku, nevis tiesāja mani par manu nevainīgo runu.

Tāpēc neizvairieties no reālām sarunām ar franču valodas runātājiem. Igaidiet tās kā iespēju veidot savas prasmes un pašpārliecību.

5. Es pievienoju vēl vienu franču valodas nodarbību

Kā daļu no manas vīzas prasībām man, dzīvojot Francijā, bija jāierodas franču valodas kursā. Es izvēlējos ELFE kā savu valodas skolu un ļoti iesaku to ikvienam, kas dodas uz Parīzi. Viņu mācību programma ir fantastiska, un mans skolotājs bija lielisks.

Nodarbību apmeklēšana ar citiem ne-dzimtā valodā runājošiem franču valodas runātājiem atkal palīdzēja praktizēt bez bailēm kļūdīties, jo mēs visi bijām vienā laivā.

Tā bija arī ārkārtīgi noderīga, jo atkal bija strukturētas, pakāpeniskas nodarbības un vieta, kur uzdot visus jautājumus, kas radās no manas ikdienas iegremdēšanās pieredzes.

Piemēram, es varēju pajautāt savam skolotājam par frāzi, ko dzirdēju ielā un kuru nesapratu, vai par to, kāpēc cilvēki dažreiz mani pārprata, kad lietoju noteiktu vārdu.

Viņa labojumi un mācības man bija nenovērtējami, un tie kļuva vēl noderīgāki, jo es tos varēju pielietot tiklīdz atstāju klasi un atgriezos Parīzes ielās.

Neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat, vienmēr ir iespējas apmeklēt vērtīgas franču valodas nodarbības. Atšķirībā no pirmās reizes franču valodas nodarbībām, tagad jums vajadzētu meklēt tās, kas palīdzēs jums attīstīt iegremdēšanās paņēmienus, kurus esat izmantojis. Šeit viss sāk saplūst kopā, un jums vajadzētu justies, ka nonākat augstākā vidējā līmeņa līdz augstākajā posmā.

6. Es iemīlējos franču valodā

Kaut kur pa ceļam savā Parīzes pieredzē es satiku savu tagadējo vīru Havjēru, franču šefpavāru (kurš patiesībā ir kolombietis, bet dzimis Parīzē – stāsts citai reizei). Mēs satikāmies apmēram gadu un apprecējāmies mīlestības pilsētā, kā izpildījies pasakas sapnis.

Mans franču valodas līmenis ievērojami uzlabojās pēc satikšanās ar viņu, jo beidzot man bija tuva cilvēka, kas varēja mani labot un palīdzēt ar valodas prasmēm katru dienu.

Tomēr mans vīrs runā arī angliski, tāpēc mums mūsu attiecību sākumā nācās pielikt pūles, lai bieži lietotu franču valodu, lai es varētu praktizēties.

Es zinu, cik neticami laimīga es biju – ne visi nonāk franču romānikā. Bet ikviens spēj atrast dzimtā valodā runātāju, ar kuru praktizēties.

Neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat, ir daudz tiešsaistes čata forumu, vietu, kur atrast draugus vēstulēs, vai vietēju Meetup pasākumu, kur varat atrast franču valodas biedru.

Prakse ar dzimtā valodā runātāju šādā veidā ir būtiska, ja vēlaties pamanīt savas franču valodas kļūdas un attīstīt dabiski izklausīšanos runu.

7. Es atklāju tekošumu tur, kur to vismazāk gaidīju

Ne pārāk ilgi pēc kāzām mans vīrs un es pārcēlāmies uz Kolumbiju, jo man radās problēmas ar franču vīzas atjaunošanu.

Redziet, neskatoties uz to, ka viņš ir dzimis Francijā, manam vīram nav Francijas pilsonības, kas, kā jau teicu iepriekš, ir stāsts citai reizei. Tādējādi es nevarēju iegūt franču laulātā vīzu.

Mēs domājām, ka es varētu piedzīvot daļu no Kolumbijas kultūras, iepazīt jaunos sievasradus un iemācīties nedaudz spāņu valodu, tāpēc mēs sakravājām somas un devāmies uz Dienvidameriku.

Kamēr mēs meklējām piemērotu pilsētu, kur mans vīrs varētu atvērt savu restorānu, mēs divus mēnešus dzīvojām pie mana sievasradiem. Viņi nerunā angliski, un es, pārcēloties uz Kolumbiju, nemācēju spāņu valodu, bet mēs visi runājām franču valodā.

Lūk, smieklīgā daļa: pēc divu mēnešu kopdzīves mans franču valodas līmenis Kolumbijā bija labāks nekā jebkad Parīzē! Es burtiski runāju franču valodā 24/7 šos divus mēnešus, kas bija tieši tas virziens, kas man vajadzīgs, lai sasniegtu tekošumu.

Sarunājoties ar draugiem Francijā pa Skype un regulāri redzot savus sievasradus, es joprojām bieži praktizēju franču valodu, un tas ir devis lielu ieguldījumu, lai saglabātu savu līmeni.

Es nevaru pietiekami uzsvērt, cik svarīgi ir atrast veidus, kā praktizēt franču valodu, lai to nezaudētu.

Galu galā es esmu iemācījusies, ka neatkarīgi no tā, kur jūs mācāties franču valodu, vienmēr ir lietas, ko var uzlabot, un ka nepārtraukta prakse ir vienīgais veids, kā to izdarīt. Nav svarīgi, kur pasaulē jūs atrodaties, jo vairāk runāsiet franču valodā, jo labāka būs jūsu franču valoda.

8. Es nekad nebeidzu mācīties (un atkal mācīties franču valodu)

Esmu pārliecināta, ka izlasot šos pirmos septiņus soļus, jūs domātu, ka es esmu pilnībā brīvi runājoša franču valodā un neviens nekad neaicinātu manī aizdomāties, ka neesmu franču valodā runātāja. Un jūs kļūdītos.

Šķiet, ka ir tik daudz vieglāk aizmirst franču valodas vārdus un frāzes, nekā tos iemācīties, tāpēc man pastāvīgi jāturpina praktizēties.

Viens veids, kā es to mīlu darīt, ir skatoties autentiskus franču valodas video, piemēram, YouTube un filmu treilerus. Es to daru personīgi Lingflix:

Nav viena ceļa uz franču valodas tekošumu. Stāsts par to, kā es iemācījos franču valodu, var izskatīties ļoti atšķirīgs no jūsu stāsta. Bet kopējās mācības vajadzētu palīdzēt jums atrast savu ceļu, un ceļojums varētu mainīt jūsu dzīvi tādos veidos, kādus nevarējat iedomāties.